ĪSUMĀ:
- Ukraina no Viļņas samita sagaida skaidru redzējumu par pievienošanos aliansei.
- Tūlītēja dalībvalsts statusa piešķiršana nav iespējama, bet Ukrainai piedāvās atbalstu ceļā uz NATO.
- G7 valstis pēc kara beigām varētu sniegt Ukrainai drošības garantijas.
- Zelenskis asi kritizē NATO par izvairīšanos no konkrētu termiņu nosaukšanas.
- Samita priekšvakarā kļuvis zināms, ka Turcija piekrīt Zviedrijas uzņemšanai NATO.
- NATO samitā tiek spriests arī par alianses austrumu flanga un Baltijas valstu aizsardzības stiprināšanu.
"Samitā mēs pieņemsim būtiskus lēmumus attiecībā uz Ukrainu, sūtot skaidru ziņu Ukrainai, ka būsim ar to kopā tik ilgi, cik nepieciešams, un sabiedrotie arī apstiprinās apņemšanos nodrošināt Ukrainai militāro atbalstu, lai palīdzētu Ukrainai atbrīvot savu zemi," vēsta NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis gan asi kritizējis NATO vilcināšanos nosaukt konkrētu termiņu, kad Ukraina varētu kļūt par NATO dalībvalsti.
Spriedīs arī par Baltijas reģiona drošības stiprināšanu
NATO samita priekšvakarā tapa zināms, ka Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans piekritis atbalstīt Zviedrijas pieteikumu dalībai NATO un nosūtīt to ratifikācijai Turcijas parlamentā.
Sagaidāms, ka bez jautājumiem par stratēģisku un plānveidīgu atbalstu Ukrainai samitā aktuāla būs arī Baltijas reģiona drošības stiprināšana.
Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Strūberga Latvijas Radio intervijā kā būtiskākos iespējamos samita ieguvumus Baltijas valstīm nosauca austrumu flanga un kopējās drošības stiprināšanu.
Savukārt Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Mārtiņš Vargulis Latvijas Televīzijas intervijā norādīja: "Baltijas reģiona aizsardzības plānu ieviešana jau ir redzama, piemēram, pirmdienas Kanādas paziņojums, tāpat bija Vācijas paziņojums par papildu brigādes nosūtīšanu Lietuvā. Būtiski jautājumi ir arī par gaisa un jūras dimensiju, kur pašlaik vērojami iztrūkumi. (..) Es domāju, ka jau ļoti drīz mēs sagaidīsim brīdi, kad NATO valstu blokam pievienosies Zviedrija, kas turpinās spēcināt mūsu reģionu, un Baltijas jūra kļūs par tādu kā NATO ezeru."
Uzmanības centrā – Ukraina
Par to, ka Ukraina būs samita uzmanības centrā, liecina kaut vai tas, ka ļoti daudzās vietās Viļņā var redzēt plīvojam Ukrainas karogus – gan mastos, gan pie ēku balkoniem, gan logos.
Lietuva bija apņēmusies Viļņas ielās izkārt 33 000 Ukrainas karogu – kā simbolu tam, ka Ukrainai jākļūst par alianses 33. dalībvalsti (NATO pašlaik ir 31 dalībvalsts, drīzumā gaidāma arī Zviedrijas pievienošanās).
Ukraina ir uzstādījusi ambiciozus mērķus, tā cenšas no saviem sabiedrotajiem panākt maksimumu. Daudzkārt izskanējis, ka Ukrainai šajā samitā nepietiks ar atkārtotām 2008. gada Bukarestes samita frāzēm par to, ka "NATO durvis ir vaļā". Ukraina vēlas skaidru valodu par to, kad un kā tā varēs pievienoties aliansei.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš ieradīsies samitā, ir teicis, ka sagaida skaidru signālu no alianses par to, kad Ukraina tiks uzņemta.
"Visi visu saprot. Katrs līderis, katra valsts. Pat tad, ja izskan dažādas pozīcijas. Tomēr ir skaidrs, ka Ukraina ir pelnījusi būt aliansē. Ne tagad – tagad ir karš, bet mums nepieciešams skaidrs signāls. Un šis signāls ir vajadzīgs tagad," norāda Zelenskis.
"Kad pieteicāmies dalībai aliansē, mēs bijām atklāti: Ukraina jau "de facto" ir aliansē. Mūsu ieroči ir alianses ieroči. Mūsu vērtības ir alianses vērtības. Viļņā tas ir jāapstiprina.
Mēs vēl strādājam pie vārdiem, kā šis apstiprinājums izskatītos, bet mēs jau saprotam faktu, ka Ukraina būs aliansē, un strādājam pie algoritma dalības iegūšanai, cik ātri vien iespējams."
Paātrināt ceļu uz pievienošanos aliansei
NATO dalībvalstu vidū daļa uzskata, ka pašlaik ir jākoncentrējas uz atbalstu Ukrainai un par pārējo jārunā vēlāk. Daļa uzskata, ka Ukrainai jau tagad ir jāsniedz skaidrs redzējums par termiņu, kad tā varēs pievienoties aliansei.
Jau zināms, ka Ukrainas pievienošanās aliansei nenotiks tagad vai pavisam drīz. Rietumu līderi atzinuši, ka tas var notikt pēc kara beigām, ko saprot arī Zelenskis. Līdz tam vēl Ukrainai ir arī virkne darāmo lietu reformu ziņā.
Noprotams, ka viens no šķēršļiem ātrai Ukrainas uzņemšanai NATO šajā samitā varētu tikt likvidēts. Proti, Dalības rīcības plāna kontekstā. Šis plāns satur kandidātvalstij izvirzītās politiskās, ekonomiskās un militārās prasības, kādas savulaik nācās izpildīt citām Austrumeiropas valstīm, pirms tās tika uzņemtas NATO.
Līdzīgā kārtā šis plāns jau ticis apiets Somijas un Zviedrijas gadījumā, un pirms samita izskan ziņas, ka NATO piedāvās to apiet arī Ukrainas gadījumā, kas paātrinātu tās uzņemšanu pēc kara beigām.
"Attiecībā uz dalību – sagaidu, ka sabiedrotie nodos skaidru un pozitīvu ziņu par ceļu uz Ukrainas dalību aliansē," vēsta NATO ģenerālsekretārs Stoltenbergs.
"Esmu piedāvājis 3 elementu paketi ar praktisku atbalstu un daudzgadu programmu, lai nodrošinātu savietojamību starp Ukrainas un NATO spēkiem, kas virzīs Ukrainu tuvāk NATO. Lai stiprinātu politiskās saites, rīt būs NATO-Ukrainas padomes inaugurālā sanāksme kopā ar prezidentu Zelenski. Un arī atteikšanās no Dalības rīcības plāna, kas pievienošanos aliansei Ukrainai pārvērtīs no divu soļu procesa uz viena soļa procesu. Tas viss sūtīs pozitīvu un spēcīgu signālu!"
Ukrainai varētu piedāvāt drošības garantijas
Baltais nams tikmēr paziņojis, ka NATO piedāvās Ukrainai reformu ceļu, lai tā varētu pievienoties aliansei, taču konkrēts laika grafiks noteikts netiks.
Baltais nams arī atzina, ka Ukrainas uzņemšana aliansē pašlaik nav iespējama, jo tas iesaistītu NATO karā ar Krieviju.
Daudz ticis runāts par tā sauktajām drošības garantijām Ukrainai, ko tā varētu saņemt, kamēr vēl nav iestājusies NATO. Alianse kā bloks pilnīgi noteikti tādas sniegt nevar un varēs to darīt tikai tad, kad Ukraina jau būs alianses locekle.
Taču vairākas rietumvalstis jau ilgstoši diskutē par to, kādas garantijas Ukrainai varētu piedāvāt, kā tās varētu izskatīties un kā tās formulēt. Diskusijas ir sarežģītas, un samitā tās turpināsies. Pagaidām nav zināms, kā šīs garantijas, kas visdrīzāk būtu politiskas, varētu izskatīties un kādas valstis vai valstu grupas tās varētu sniegt. Tomēr avoti arī vēsta, ka par šādām garantijām samitā nekādu paziņojumu var arī nebūt, jo būtiskāk ir panākt labu un spēcīgu vienošanos šajā sakarā, nevis to sasteigt.
Arī Stoltenbergs par drošības garantijām otrdien runāja izvairīgi, norādot, ka ir būtiski turpināt atbalstīt Ukrainu, lai vēlāk vispār būtu, ko uzņemt aliansē.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs otrdien izteicās, ka G7 valstis nāks klajā ar deklarāciju par drošības garantijām Ukrainai. Tiesa, pēc Šolca teiktā, tās stātos spēkā brīdī, kad tiktu panākts miers.
"G7 valstis šeit sastādīs kopīgu deklarāciju par drošības garantijām, un to pēc tam ļoti konkrēti aizpildīs atsevišķas valstis, tāpat kā mēs to jau aktīvi darām ar savu atbalstu Ukrainai," teica Šolcs.
Drošības politikas eksperte Kristīne Bērziņa sarunā ar Latvijas Radio kritizē šādu formulējumu.
"Formulējums par to, ka būs garantijas, kad būs kara beigas, manuprāt, ir ļoti sarežģīts un, es pat teiktu, nepareizs formulējums. Tas tādēļ, ka tas dod Kremlim iniciatīvu teikt – mēs turpināsim šaut, kaut mūžīgi, kaut ar jebko, tikai lai nebūtu miera stāvoklis," norāda Bērziņa.
"Institucionāli un diplomātiskajos ceļos pievienot Ukrainu NATO vēlāk būs pavisam vienkārši, bet, ja mēs tagad runāsim par kādām tālākām drošības garantijām, tas it kā attālina Ukrainu no NATO, jo reāli jau šobrīd NATO un Ukraina ir ļoti tuvas."
Viens no avotiem arī norādījis, ka galvenais, kas ar šādām drošības garantijām un citiem vēstījumiem ir jāpauž, – ka Rietumi turpinās atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik būs nepieciešams, jo Kremlis šobrīd nogaida un cer, ka Rietumu vienotība pamazām sāks mazināties.
Avoti arī norādījuši, ka samita laikā no vairākām valstīm gaidāmi paziņojumi par dažāda veida palīdzības turpināšanu Ukrainai. Tiks izveidota NATO–Ukrainas padome, kas gan vairāk uzskatāma par politisku formalitāti. Proti, tagad Ukrainai un alianses valstīm būs vieglāk komunicēt savā starpā.
KONTEKSTS:
NATO dalībvalstu līderi 11.–12.jūlijā pulcējušies uz samitu Lietuvas galvaspilsētā Viļņā. Samitā piedalās ap 40 delegāciju no NATO dalībvalstīm un partnervalstīm. Gaidāms, ka tajā klātienē piedalīsies arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. NATO samitā Ukraina netiks oficiāli uzaicināta pievienoties aliansei, atzina NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Tikmēr sešu valstu – Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Ukrainas un Vācijas – parlamentu spīkeri pirmdien, 10. jūlijā, Rīgā pieņēmuši paziņojumu Ukrainas atbalstam dalībai NATO.
Samitā tiks spriests arī par NATO valstu aizsardzības spēku stiprināšanu un gaidāmo Zviedrijas uzņemšanu aliansē.
