Deklarācijā ministri mudina nekavējoties īstenot NATO pretgaisa aizsardzības rotācijas modeli un aicina NATO un sabiedrotos dot ieguldījumu ar savām spējām šī mērķa sasniegšanai. Tas iezīmētu virzību uz turpmāku NATO gaisa un pretraķešu aizsardzības uzlabošanu.
"Esmu gandarīta, ka kopā ar Lietuvu un Igauniju esam sasnieguši vēl vienu panākumu mūsu ciešajā sadarbībā. Latvija ir gatava nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru un atbalstu sabiedroto gaisa un pretgaisa aizsardzības vienībām, tādējādi demonstrējot savietojamību starp mūsu spēkiem.
Esmu pārliecināta, ka debesis virs Baltijas ir un būs drošas," uzsver Latvijas aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība).
"Kā liecina gūtās atziņas no Krievijas izvērstās karadarbības Ukrainā, pretgaisa aizsardzībai ir izšķiroša nozīme, aizsargājot civiliedzīvotājus un militāro un civilo infrastruktūru pret agresoru," norāda Mūrniece.
Deklarācija paredz, ka arī citas NATO dalībvalstis varēs izmantot Baltijas gaisa telpu šiem mērķiem, kā arī tiks stiprināta sadarbība pretgaisa aizsardzības jomā.
Baltijas valstis ir apņēmušās stiprināt savas pretgaisa aizsardzības spējas, bet arī aicinās sabiedrotos sniegt savu ieguldījumu, līdzīgi kā pašlaik NATO partneru kara lidmašīnas veic patrulēšanu Baltijas valstu gaisa telpā.
NATO jau pieņēma lēmumu, ka "miera laika" gaisa telpas patrulēšanas (air policing) misiju nepieciešams papildināt ar pretgaisa aizsardzības modeli.
Ar šo Baltijas valstis tagad izveido vienotu gaisa telpu, kas sabiedrotajiem būs pieejama pārrobežu apmācībām un arī signalizēšanai Krievijai, ja būs nepieciešams.
Saskaņā ar deklarāciju Baltijas valstis sniegs ieguldījumu NATO rotējošas klātbūtnes modeļa ieviešanā, nodrošinot uzņemošās valsts atbalstu, ko 16. jūnijā Briselē apstiprināja NATO aizsardzības ministri. Tas paredz pretgaisa un pretraķešu aizsardzības un aviācijas vienību rotējošu klātbūtni prioritāri NATO austrumu flangā, tostarp Baltijas valstīs. Rotējošas klātbūtnes modeļa ieviešana sekmēs sabiedroto spēku savietojamību un stiprinās NATO atturēšanas spējas.
Reaģējot uz nepieciešamību stiprināt Baltijas reģiona aizsardzības spējas pēc Krievijas īstenotā iebrukuma Ukrainā, Latvijā kopš 2022. gada jūnija Gaisa spēku bāzē Lielvārdē ir izvietota Spānijas piegādāta zeme-gaiss zenītraķešu NASAMS baterija.
2024. gadā Igaunijas Amari gaisa spēku bāzes renovācijas laikā Lielvārdes Gaisa spēku bāzē tiks izvietota NATO gaisa patrulēšanas misijas kaujas lidmašīnas un viss atbalsta personāls, ko nodrošinās Vācija, tādējādi būs novērojama biežāka sabiedroto gaisa kuģu pārvietošanās mūsu debesīs. Lai gan līdz šim Lielvārdes Gaisa spēku bāze nav izmantota konkrēti NATO gaisa patrulēšanas misijas uzņemšanai, tā atbilst visiem NATO standartiem.
NATO sabiedrotie visā alianses teritorijā ir izvietojuši integrētu radaru sistēmu, uz zemes un jūrā bāzētas gaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmas, kā arī iznīcinātājus, lai atklātu un pārtvertu iespējamos draudus. Tas noder gan miera, gan krīzes un konfliktu laikā.
Konflikta gadījumā NATO integrētā gaisa un pretraķešu aizsardzības sistēma pasargās sabiedroto teritoriju no tādiem draudiem kā spārnotās vai ballistiskās raķetes. Šādu raķešu palaišanu atklātu NATO sensoru klāsts uz zemes, gaisā, jūrā vai kosmosā.
Gaidāms, ka sabiedroto kara lidmašīnas mūsu gaisa telpā būs biežāk un vairāk, to varēs aktivizēt arī paātrinātā kārtībā. Šādās situācijās arī tiktu noteikti zināmi ierobežojumi civilajai aviācijai. Taču tas būs līdzīgi kā tad, kad militārās mācības notiek ārpus poligona un attiecīgi visi tiek iepriekš brīdināti.
Latvijas premjers Krišjānis Kariņš vēsta, ka Viļņas samitā ir paredzēts apstiprināt pilnveidotus Baltijas valstu aizsardzības plānus.
"Mēs apstiprināsim ļoti svarīgus NATO aizsardzības plānus, kuros tiek teikts, kā tieši mēs būsim spējīgi aizsargāt katru NATO teritorijas sprīdi no paša pirmā brīža."
Tas ir svarīgi, jo Krievijas iebrukums Ukrainā liecina, ka mazajām valstīm NATO perifērijā ir vajadzīga ne tikai aizsardzība, bet arī atturēšana.
Kā izteicās viens no Igaunijas armijas komandieriem – "krieviem ir vienalga, cik vīru viņi zaudē, var būt 3:1 un viņi vienalga domā, ka uzvarēs". Tā kā Krievijas mērķis ir ne tikai Ukrainas pakļaušana, bet gan visas Eiropas drošības arhitektūras izmainīšana, Baltijai ir svarīgi nekļūt par buferjoslu starp Krieviju un Eiropu.
KONTEKSTS:
Vidējas darbības pretgaisa aizsardzības spēju trūkums tiek uzskatīts par lielāko Latvijas aizsardzības caurumu. Latvija saviem spēkiem nespētu notriekt raķetes, ar kurām Krievija šobrīd apšauda Ukrainas pilsētas.
Rēķinoties ar plānoto aizsardzības budžeta pieaugumu, AM sāka meklēt piegādātājus. Minimālais sistēmas komplekts maksājot, sākot no 150 miljoniem eiro.
Latvija un Igaunija kopīgi iegādāsies pretgaisa aizsardzības sistēmas IRIS-T, veidojot jaunu "Livonijas vairogu" Latvijas un Igaunijas gaisa telpas aizsardzībai. Saskaņā ar plānu IRIS-T pretgaisa aizsardzības sistēmu piegāde varētu sākties jau 2025. gadā.
