Civilās aizsardzības ministrs Karls Oskars Bolins janvārī sabiedrībā sacēla īstu vētru, sakot, ka Zviedrijā iespējams karš.
Neilgi pēc tam Zviedrijas bruņoto spēku komandieris Mikaels Bīdens izteicās, ka zviedriem ir "mentāli jāsagatavojas karam". Zviedrija krasi samazināja savus aizsardzības izdevumus pēc aukstā kara beigām, bet sāka mainīt kursu pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas 2014. gadā.
Sagaidāms, ka Zviedrija izmantos līdzekļus, lai stiprinātu glābšanas dienestu spēju darboties konflikta laikā, stiprinātu kiberdrošību un palīdzētu veselības aprūpes sistēmai veidot medikamentu krājumus.
Nauda tiktu atvēlēta arī bumbu patvertņu, dzeramā ūdens krājumu un transporta infrastruktūras atjaunošanai. Pagājušā gada beigās valdība paziņoja, ka militārie izdevumi šogad pārsniegs divus procentus no iekšzemes kopprodukta, bet valsts civilās aizsardzības budžets šim gadam ir 560 miljoni eiro.
Civilo ārkārtas situāciju aģentūras ieskatā visu vajadzību apmierināšanai ir nepieciešams budžets 1,7 miljardu eiro apmērā.
