Alianses valstis par šādu modeli vienojās pagājušā gada jūnijā, taču tas vēl nav īstenots. Baltijas valstis pašlaik risina sarunas ar valstīm, kas varētu izvietot pretgaisa aizsardzības sistēmas reģionā.

"Es uzskatu, ka pretgaisa aizsardzības rotācija gan Melnās jūras reģionā, gan Baltijas reģionā būtu pienācīga atbilde uz eskalāciju, ko Krievija jau īsteno," Landsberģis teica kopīgā preses konferencē ar Odobesku.

Decembrī, Krievijai veicot triecienus pret Ukrainas ostu infrastruktūru, Rumānijā nogāzās Krievijas bezpilota lidaparāts.

"Tādas darbības kā lidrobata nogāšanās, arī pat šķietami nejauša, ir eskalācija. Tas nenotiktu, ja Krievija nevestu karu pret Ukrainu," uzsvēra Lietuvas ārlietu ministrs.

Rumānijas ārlietu ministre teica, ka tādi incidenti norāda uz drošības situācijas nopietnību ne tikai Ukrainā, bet arī visā Melnās jūras reģionā.

Odobesku uzsvēra, ka ir jāizpilda NATO samitā Viļņā pagājušajā vasarā nolemtais, lai pastiprinātu drošību aliansē.

"Viens no tiem ir saistīts ar drošību Melnās jūras reģionā, kā arī ar reģionālo plānu pilnīgu īstenošanu un pastiprinātu militāro klātbūtni mūsu reģionā," viņa teica preses konferencē.

Viļņas samita priekšvakarā pagājušā gada jūlijā NATO apstiprināja jaunus reģionālos aizsardzības plānus, kas atspoguļo izmaiņas alianses stratēģijā.

Agrāk pieeja bija tāda, ka Baltijas valstīm jācenšas apturēt uzbrukumu, līdz sabiedroto papildspēki varētu ierasties tām palīgā. Jauno plānu mērķis ir nodrošināt, lai NATO būtu gatava nekavējoties atbildēt uz uzbrukumu.

Landsberģis arī uzsvēra, ka līdz otrajai gadadienai kopš Krievijas atkārtotā iebrukumu Ukrainā sākuma ir jāvienojas par stingrāko iespējamo sankciju Krievijai paketi.

Savukārt Rumānijas ārlietu ministre paziņoja, ka viņas pārstāvētā valsts atbalstīs Ukrainu, "cik vien tas nepieciešams".

"Turklāt ne tikai Ukrainas, bet arī mūsu pamata mērķis ir ļaut Ukrainai sasniegt savu izvēlēto mērķi, nodrošināt taisnīgumu upuriem un cīnīties pret nesodāmību," viņa sacīja.

Rumānija joprojām ir nelokāma savā nostājā, ka tikai Ukrainai ir politiskas un morālas tiesības izlemt, vai tā vēlas vest sarunas ar Krieviju.

Kā vēstīja ziņu aģentūra "Reuters", Ukraina ir viena no lielākajām labības eksportētājām pasaulē un kopš 2022. gada 24. februāra Konstancas osta Rumānijā ir kļuvusi par lielāko alternatīvo eksporta kanālu.

Viļņā ceturtdien notiek ārlietu un drošības politikas ekspertu forums jeb tā dēvētā Sniega tikšanās. Tās laikā Landsberģim paredzētas sarunas ar ar Polijas ārlietu ministru Radoslavu Sikorski un Rumānijas ārlietu ministri Odobesku.