EHL izsludinātais brīdinājuma streiks notika no plkst. 9 līdz 10 skolās un no plkst. 8 līdz 9 bērnudārzos. Skolēnu labsajūtas un drošības labad visām izglītības iestādēm bija ieteikts sākt darbu vēlāk – pēc brīdinājuma streika beigām.
Pēc arodbiedrības ziņām, brīdinājuma streikā piedalījās aptuveni trīs ceturtdaļas Igaunijas izglītības iestāžu. Simtiem tūkstošu iedzīvotāju tas radīja grūtības, tomēr aptaujas liecina, ka skolotāju algu celšanu atbalsta gandrīz 70% sabiedrības.
Arodbiedrība norāda, ka līdz šim notikušās sarunas bijušas vienpusējas un valdība nav apliecinājusi vēlmi tajās piedalīties. Pedagogi valdībai ierosinājuši vairākus veidus, kā paaugstināt algas, ko valdošā koalīcija priekšvēlēšanu laikā solījusi izdarīt.
Algu celšana tikusi iekļauta arī koalīcijas līgumā, taču pēc tam nekas neesot darīts, lai problēmu risinātu. Brīdinājuma streiks tika plānots ilgu laiku un vairākkārt atlikts. Arodbiedrība brīdinājusi, ka tiek domāts arī par ģenerālstreika rīkošanu, ja valdība nepievērsīsies atalgojuma problēmai.
"Mēs ļoti labi saprotam budžeta situāciju, tomēr runa ir par prioritātēm. Mēs vēlamies no valdības ilgtermiņa plānu un esam izteikuši ierosinājumus, kā vienoties par skolotāju algām 2024.–2027. gadā," vēsta arodbiedrības priekšsēdētājs Rēmo Voltri.
Voltri jau iepriekš pieļāva, ka skolotāju brīdinājuma streiks noteikti sagādās neērtības vairākiem simtiem tūkstošu cilvēku un liks viņiem mainīt savu ikdienu.
"Kaut kādā ziņā tas ir ieskats nākotnē, jo, ja valdība pieļaus skolotāju atalgojuma krīzes turpināšanos, izglītības sistēmas pārrāvumi skolotāju trūkuma dēļ būs ikdienišķa parādība," brīdināja arodbiedrības līderis.
Igaunijas Izglītības darbinieku arodbiedrība ir lielākā skolotāju un citu izglītības darbinieku pārstāvības organizācija un arodbiedrība Igaunijā.
EHL piedalās sarunās par līgumiem starp izglītības iestādēm un pašvaldībām, kā arī darba samaksas, darba apstākļu un citu jautājumu risināšanā. EHL pārstāv skolotāju intereses sarunās ar valdību par darba samaksas jautājumiem.
EHL valdības piedāvāto skolotāju algu palielinājumu nākamajam gadam uzskata par nepietiekamu un tādēļ lūgusi valsts vidutāju apspriest iespējamos risinājumus, tostarp ģenerālstreiku.
Skolotāji ir gatavi atcelt streiku, ja minimālā pedagogu alga nākamgad tiks palielināta par 8% vai mazāk, ja tiks galīgi panākta vienošanās par konkrētu algu palielinājumu turpmākajiem gadiem.
Arodbiedrība ir pieprasījusi skolotāju minimālās algas celšanu nākamgad par 11%. Izglītības un zinātnes ministre Kristīna Kallasa valdībai ierosinājusi nākamgad skolotāju algas celt par 8%, tomēr nākamā gada valsts budžeta veidošanas sarunās valdība nolēmusi minimālo skolotāju algas likmi celt par 1,77% jeb 31 eiro mēnesī.
EHL vēlas, lai nākamgad skolotāju minimālās algas likme Igaunijā ir 1950 eiro mēnesī. Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrijas dati liecina, ka 2023. gadā skolotāju atalgojuma minimālā likme ir 1749 eiro mēnesī, kas ir par 23,9% vairāk salīdzinājumā ar 1412 eiro 2022. gadā.
Septembrī Igaunijas valdība vienojās par nākamā gada budžeta projektu, kurā no valsts sektora darbiniekiem nākamgad algas pieaugums gaidāms tikai skolotājiem, kamēr policistu un glābēju algas nākamgad netiks celtas.
