"Šī partnerība dod mums cerību. Tā ir dziļi aizkustinājusi mūsu sirdi," sacīja Tuvalu salas premjerministrs Kausea Natano.
Tuvalu ir ceturtā mazākā pasaules valsts. Tās kopējā platība ir vien 26 km² un to apdzīvo tikai 11 tūkstoši iedzīvotāju. Sākotnēji uz Austrāliju varēs pārcelties 280 cilvēki gadā.
Austrālijas premjers uzsvēra, ka tā ir nozīmīgākā vienošanās, kāda jebkad parakstīta starp Austrāliju un kādu Klusā okeāna salu valsti.
"Es uzskatu, ka attīstītām valstīm ir atbildība sniegt palīdzību un tas ir tieši tas, ko mēs darām," sacīja Austrālijas premjers Entonijs Albanīzs.
Tā ir arī pirmā reize, kad Austrālija piedāvājusi uzturēšanās atļaujas ārvalstu pilsoņiem klimata pārmaiņu draudu dēļ, vēstīja Austrālijas mediji.
Abu valstu vienošanās, kas zināma kā "Falepili savienība" arī paredz, ka Austrālija ir apņēmusies aizsargāt Klusā okeāna valsti no militāras agresijas, un Tuvalu ir piekritusi, ka tā bez Austrālijas piekrišanas neslēgs aizsardzības līgumus ar citām valstīm.
Jaunzēlandei un ASV ir līdzīgi līgumi ar dažām citām Klusā okeāna reģiona valstīm, piemēram, Palau, Mikronēzijas Federatīvajām Valstīm un Kuka salām, ziņoja britu raidsabiedrība BBC.
Tāpat Austrālija ir solījusi finansiālu atbalstu Tuvalu, lai palīdzētu salas iedzīvotājiem pielāgoties klimata pārmaiņām. Kopumā salai tikšot piešķirti gandrīz 11 miljoni ASV dolāru jeb 10,3 miljoni eiro, lai tā par 6% varētu palielināt tās sauszemes platību.
Tuvalu jau sen cīnās ar to, kā pasargāt sevi no ūdens līmeņa paaugstināšanās. Septembrī Tuvalu grozīja konstitūciju, nosakot, ka tās valstiskums saglabāsies uz mūžīgiem laikiem, pat ja klimata pārmaiņu vai citu faktoru ietekmes rezultātā tiks zaudēta tās fiziskā teritorija.
Bet janvārī Tuvalu valdība solīja izveidot salas digitālo versiju metaversā, lai tā saglabātu savu vēsturi un kultūru.
