Viņa gan atzina, ka mazākumtautību tiesību nodrošināšanas jautājums būs ļoti svarīgs Ukrainas ceļā uz dalību Eiropas Savienībā, un tā nav tikai Ukrainas specifika.
Stefanišina norādīja, ka vairākas citas kandidātvalstis saskārušās ar līdzīgām prasībām šajā jomā, risinot sarunas par iestāšanos blokā.
Viņa atzīmēja, ka neraugoties uz to, ka Venēcijas komisija savos lēmumos un rekomendācijās Kijivai piemin "krievvalodīgo minoritāti", dialogā ar ES šis jautājums nefigurē.
"Ukrainā nav krievvalodīgās minoritātes. Tā neeksistē! Nav nevienas likumīgi izveidotas kopienas, kas sevi identificētu kā krievvalodīgo minoritāti. Ir ukraiņi, no kuriem daži runā krieviski," uzsvēra Stefanišina.
Viņa arī piebilda, ka Brisele šim viedoklim piekrīt.
"Es pati esmu odesiete: kad gribu, runāju ukraiņu valodā; kad gribu – tad krievu valodā. Un tam man nav vajadzīgi ne moskaļi [krievu apzīmējums], ne Venēcijas komisijas lēmumi," teica Stefanišina.
Viņa atzina, ka Ukrainā ir ungāru minoritāte, un Kijivai esot saprotamas Ungārijas valdības bažas par tautiešu tiesību aizsardzību. Stefanišina uzsvēra, ka ungāru minoritātes tiesības Ukrainā ir nodrošinātas.
Viņa arī secina, ka ungāru minoritāte ir smagi cietusi no Krievijas iebrukuma Ukrainā.
