Zviedrijas sabiedriskā televīzija vēstījusi, ka 124 metrus garais tankkuģis "Zirkone" ir noenkurojies netālu no Gotlandes salas ārpus Zviedrijas teritoriālajiem ūdeņiem. Pēdējo reizi kuģis šajā rajonā ieradās 23. martā no Ventspils ostas. Taču arī iepriekš "Zirkone" ir ilgstoši uzturējies Gotlandes tuvumā.
Žurnālisti, izpētot "Zirkones" kuģošanas datus, ir secinājuši, ka pēdējo divu mēnešu laikā tas pie Gotlandes vismaz 56 reizes ir veicis citu kuģu uzpildi ar degvielu.
52 gadījumos tie bija kuģi, kas devās uz Krieviju vai no tās, un, visticamāk, pieder Krievijas "ēnu flotei". Tie ir tehniski novecojuši kuģi, kurus nav iespējams apdrošināt. Krievija tos izmanto, lai turpinātu pārdot savu naftu.
Ir zināms, ka "Zirkone" degvielas uzpildi Gotlandes tuvumā sāka 2022. gadā pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Kuģis ir piesaistījis arī Zviedrijas varasiestāžu uzmanību, lai gan tā darbības nav nelikumīgas.
Pērn Zviedrijas krasta apsardze uzsāka izmeklēšanu saistībā ar "Zirkones" iespējamiem vides noziegumiem, jo tā īpašnieki nebija saņēmuši nepieciešamās atļaujas no Zviedrijas Transporta aģentūras. Taču izmeklēšanu izbeidza pēc tam, kad "Zirkones" īpašnieki pieprasīja un arī saņēma nepieciešamās atļaujas.
Tomēr kuģa darbības joprojām rūpīgi uzraugot Zviedrijas jūras kara flote un arī krasta apsardze. Zviedrijas krasta apsardzes pārstāvis neslēpa, ka "Zirkone" rada bažas:
"Pastāv risks, ka kaut kas var noiet greizi. Šīs darbības notiek jūrā. Un tuvākajai palīdzībai būs jāmēro tāls ceļš. Mums būs jātiek galā ar naftas noplūdi. Mēs katru dienu novērojam šo rajonu, lai pārliecinātos, vai nav noplūdes."
Arī enerģētikas eksperts Henriks Vahtmeisters tankkuģi nosauca par "tikšķošu bumbu dabas katastrofai".
"Ja kaut kas notiks vai kad kaut kas notiks, būs ļoti grūti saukt kādu pie atbildības. Un, visticamāk, tieši cietušajai valstij nāksies segt piesārņojuma savākšanas izmaksas. Lielu naftas produktu noplūžu gadījumā tās var sasniegt miljardiem eiro, turklāt tas var būt postoši videi Baltijas jūrā," sacīja Vahtmeisters. "Saskaņā ar pašreizējo sankciju režīmu nav nelikumīgi pārdot degvielu kuģiem, kas pārvadā Krievijas naftu, tostarp tā sauktajiem "ēnu tankkuģiem". Taču mēs varētu apsvērt iespēju to aizliegt. Viss, kas sadārdzina vai sarežģī Krievijas naftas transportēšanu, veicina Krievijas naftas cenu samazināšanos un mazina Krievijas budžeta ieņēmumus."
Kuģis "Zirkone" ir reģistrēts Kiprā, bet tā īpašnieks ir Latvijas uzņēmums "Fast Bunkering".
Uzņēmuma pārstāvis Aleksejs Volkovs rakstiskā atbildē Zviedrijas sabiedriskajai televīzijai norādīja, ka degvielas uzpilde Gotlandes tuvumā esot saistīta ar klientu vēlmēm. Runājot par degvielas uzpildes drošumu, Volkovs apgalvoja, ka apkalpe ir apmācīta rīkoties jebkurā situācijā, kas var rasties jūrā.
Saskaņā ar "Lursoft" datiem, uzņēmuma "Fast Bunkering" patiesā labuma guvēji ir Igaunijas pilsonis Aleksejs Čulecs un Maltas pilsonis Sergejs Pasters.
Pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica" publikācijā 2022. gada janvārī rakstīja, ka Čulecs un Pasters , iespējams, pārstāv ASV un Eiropas Savienības sankcijām pakļautā baltkrievu oligarha Mikalaja Varabeja biznesa intereses.
