Lai arī Ukrainai atgūstot pilsētu, šobrīd iegādāto mājokļu īpašumtiesības, visticamāk, tiktu anulētas, Krievijas okupācijas varas atbalstītāji dzīvokļus Mariupolē izķer ātri.
Pagājis jau vairāk nekā gads, kopš Krievijas spēki ieņēma un lielā mērā nopostīja Ukrainas pilsētu Mariupoli. Aptuveni 90% pilsētas ēku ir sabojātas vai pilnībā iznīcinātas pēc Krievijas apšaudēm, kas ilga teju divus mēnešus.
Pirms kara pilsētā dzīvoja aptuveni 430 000 cilvēku, bet pēcāk to pametuši 350 000, tā liecina ANO dati.
Okupanti iznīcināto pilsētu Krievijā atrāda kā spožu kara trofeju. Mariupole arī tiek intensīvi krieviskota – ukraiņu ceļazīmes tiek aizstātas ar norādēm krievu valodā, skolās ieviesta mācību programma krievu valodā un iedzīvotāji spiesti iegūt Krievijas pases.
Strauji tiek atjaunoti arī iznīcinātie dzīvojamie rajoni – pārsvarā gan pilsētas nomalēs debesīs stiepjas jauni daudzdzīvokļu nami.
Aptuveni 35 kvadrātmetrus liels dzīvoklis šādā mājā maksā ap 3,55 miljoniem rubļu (34 tūkstoši eiro), un lielākā daļa jauno dzīvokļu jau esot rezervēti
tā, sazinoties ar vietējo īpašumu attīstītāju "Dom Na Nakhimova" noskaidroja BBC. Aicinājumi okupētajā pilsētā iegādāties mājokļus izskan gan sociālajā tīklā "VKontakte" un Kremļa propagandas medijos.
"Drupu vietā tagad ir jauni daudzdzīvokļu nami, bērnudārzi, skolas – viss tiek atjaunots, izmantojot modernākās tehnoloģijas!" dižojas propagandas kanāls "Rossija 1".
Medija teikto apstiprina arī BBC analizētie satelītattēli. Pilsētas ziemeļrietumu daļā, tā sauktajā Ņevskas rajonā, ir arī plašs jaunu daudzstāvu daudzdzīvokļu ēku rajons. Satelītattēli gan arī liecina, ka kopējais postījumu apmērs pilsētā joprojām ir milzīgs, it sevišķi – pilsētas centrālajā daļā.
"Ukrainai atgūstot pilsētu, okupācijas laikā piešķirtās īpašumtiesības, gan, visticamāk, tiks pasludinātas par spēkā neesošām," tā vērtēja Jeila Universitātes tiesību profesore Ūna Hetaveja.
Tomēr kara šausmas un iespēja, ka īpašums var tikt atņemts, krievus no dzīvokļu iegādes nav atturējis. Medijs ar dažiem sazinājās.
"Galvenais ir tas, ka tā [Mariupole] ir pie jūras," tā savu lēmumu skaidroja Vladimirs no Murmanskas, piebilstot, ka īpašumu meklē tagad, kamēr cenas vēl ir zemas. Vladimirs stāstīja, ka jau ir pārdevis savu dzīvokli dzimtajā pilsētā un drīzumā ar visu ģimeni pārcelsies uz jaunajām mājām Mariupolē.
Arī krievu medijos publicētās sarunas liecina, ka Krievijas iedzīvotāji par galveno Mariupoles priekšrocību uzskata jūras tuvumu.
Mariupoles iedzīvotāji, kuru mājas karā tika sagrautas vai pēcāk nojauktas, var pieteikties dzīvokļu rindā jaunuzceltajos mikrorajonos, tā liecina okupācijas spēku oficiāli izplatītā informācija. Kremļa propagandas kanāli regulāri rāda laimīgas ģimenes, kas it kā ievācas savās jaunajās mājās.
Taču realitāte nav tik rožaina. "Cilvēki ir iekļauti kaut kādā gaidīšanas sarakstā un nezina, kur viņi saņems dzīvokli," BBC stāstīja Svetlana, kura pametusi Mariupoli.
Tikmēr Aleksandrs medijam pauda, ka, viņaprāt, dzīvokļi tiek piešķirti "ļoti taupīgi un ļoti selektīvi" tiem cilvēkiem, kuriem ir "skaidri prokrieviski uzskati".
Savukārt vīrietis, kurš vēlējās palikt anonīms, BBC stāstīja, ka ir milzīgās pilsētas tērauda rūpnīcas "Azovstaļ" darbinieks. Viņš ir palicis pilsētā un stāstīja, ka tas, ko rāda Krievijas televīzija, ir muļķības – pilsētā esot atjaunoti vien aptuveni 10% no karā bojātajām mājām.
KONTEKSTS:
Ukrainas ostas pilsēta Mariupole kopš Krievijas iebrukuma sākuma no plaukstošas pilsētas pārvērtusies gruvešos. Pērnās vasaras izskaņā Krievijas okupācijas vara pašu sagrauto pilsētu sāka atjaunot. Tika solīta māju būvniecība, medicīnas iestāžu izveide.
Iepriekš tika ziņots, ka atbildību par Mariupoles sakārtošanu uzņēmusies Krievijas lielpilsēta Sanktpēterburga un ar tās budžetu ir atjaunoti ap 2000 dzīvokļu. Bet tur lielākoties iemitinājās cilvēki, kuri apkalpo pilsētas infrastruktūru.
