Šarls Mišels sestdien publicētā intervijā Beļģijas medijiem paziņoja par savu lēmumu balotēties EP vēlēšanās, kas no 6. līdz 9. jūnijam notiks 27 ES dalībvalstīs. Mišels informēja, ka viņš būs pirmais numurs liberālās partijas "Reformistu kustība" vēlēšanu sarakstā.
Mišels savu lēmumu pamatoja ar vēlmi arī turpmāk būt klātesošam ES politikā, palīdzot veikt reformas, kas būs nepieciešamas, lai īstenotu bloka apstiprināto stratēģiju ilgtspējīgai attīstībai līdz 2030. gadam. Taču Mišels žurnālistiem neatklāja, vai viņš varētu būt liberāļu kandidāts Eiropas Komisijas prezidenta amatam vai arī pretendēt uz EP prezidenta krēslu. Ļoti iespējams, Mišels varētu saņemt Beļģijai pienākošos ES komisāra portfeli.
Tomēr vismaz sākotnēji Mišels uzņemšoties EP deputāta pienākumus. Tādā gadījumā viņam būs jāpamet ES Padomes prezidenta amats, ko viņš ieņēmis kopš 2019. gada decembra.
Mišela pilnvaru termiņš noslēgsies tikai novembra beigās, bet ievēlēšanas gadījumā viņš ES Padomes prezidenta pienākumus pildīs līdz 16. jūlijam, kad uz pirmo plenārsēdi sanāks jaunievēlētie EP deputāti.
Ievēlēšanas gadījumā seši mēneši jauna pēcteča atrašanai
Lai gan Mišela lēmums priekšlaicīgi pamest pašreizējo amatu ir juridiski pieļaujams, tas radīs papildu spiedienu uz ES dalībvalstu līderiem, kuriem parasti pēc EP vēlēšanām ir dots ilgāks laiks, lai vienotos par bloka augstāko amatu sadali.
Mišels uzskata, ka viņš savu lēmumu kandidēt vēlēšanās ir paziņojis savlaicīgi, jo ES dalībvalstu vadītājiem būšot seši mēneši laika, lai izraudzītos viņa pēcteci amatā.
Paredzēts, ka ES dalībvalstu vadītāji pirmo reizi pēc EP vēlēšanās sapulcēsies 17. jūnijā, kad notiks neformāla sanāksme, bet 27. un 28. jūnijā Briselē notiks ES līderu oficiālais samits. Sagaidāms, ka šo tikšanos laikā dalībvalstu vadītāji mēģinās vienoties par to, kurš būs nākamais ES Padomes prezidents.
Ja līdz jūlija sākuma neizdosies vienoties par Mišela pēcteci, turpmākās ES Padomes tikšanās vadīs tobrīd prezidējošās dalībvalsts vadītājs. 1. jūlijā bloka prezidentūru pārņems Ungārija, kuras premjerministrs Viktors Orbāns skaļi iestājas pret ES militāro palīdzību Ukrainai.
Izdevums "Politico" raksta, kā pārējo dalībvalstu vadītāji diez vai gribētu pieļaut neprognozējamā Orbāna kontroli pār ES Padomi.
