Jauna vēlētāju aptauja liecina, ka bijušais ASV prezidents Tramps šobrīd ir priekšā pašreizējam Baltā nama saimniekam Džo Baidenam piecos svārstīgajos štatos. Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka līdz vēlēšanām vēl ir gads un situācija var mainīties ne vienu reizi vien.
Vēlētājiem bažas par Baidena vecumu
Kā liecina nedēļas nogalē publicētā laikraksta "The New York Times" un Sjēnas koledžas aptauja, piecos svārstīgajos štatos Baidens atpaliek no sava iespējamā sāncenša Trampa.
Runa ir par Pensilvānijas, Mičiganas, Džordžijas, Arizonas un Nevadas štatiem. Tieši balsis no šiem štatiem Baidenam palīdzēja sakaut Trampu 2020. gada vēlēšanās.
No sešiem aptaujā iekļautajiem svārstīgajiem štatiem Baidens ir priekšā tikai Viskonsinas štatā ar 47% pret 45%.
Kopumā šajos sešos štatos Tramps pašlaik apsteidz Baidenu ar 48% pret 44%.
Vismazākais pārsvars pār Baidenu Trampam ir Pensilvānijā, kur viņš ir priekšā par četriem procentpunktiem. Savukārt Nevadā Trampa pārsvars sasniedz pat desmit procentpunktus.
Pat melnādainie vēlētāji, kas tradicionāli bijuši Baidena atbalstītāji, tagad dažviet sliecas atbalstīt Trampu.
Baidena reitingu kritumu ietekmējis arī Izraēlas un "Hamās" karš, jo daudzi jaunāki vēlētāji neatbalsta Baidena stingro iestāšanos par Izraēlu.
Aptaujā kārtējo reizi izgaismojās vēlētāju bažas par Baidena vecumu. Proti, vairāk nekā 70 procenti aptaujāto sacīja, ka Baidens, kuram šomēnes apritēs 81 gads, ir pārāk vecs, lai efektīvi darbotos prezidenta amatā. Šim viedoklim piekrīt pat 54% Baidena atbalstītāju.
Tikmēr tikai 39% vēlētāju un 19% Trampa atbalstītāju atzina, ka 77 gadus vecais Tramps ir pārāk vecs šim amatam.
Abi politiķi ir divi vecākie prezidenta vēlēšanu kandidāti ASV vēsturē.
Respondenti aptaujā arī sacīja, ka viņi dod priekšroku Trampam attiecībā uz tādiem jautājumiem kā ekonomika, imigrācija un Izraēlas un "Hamās" karš.
Savukārt Baidenam vēlētāji dod priekšroku ar demokrātiju un abortiem saistītos jautājumos.
Amerikāņus visvairāk uztrauc ekonomika
"Ir interesanti redzēt, kuras partijas runā par vecumu. Republikāņi par to nemaz tik daudz nerunā. Viņi zina, ka arī Tramps ir gados vecs, bet nevarētu dzirdēt, ka republikāņu politiķi vai vēlētāji par to daudz runātu," spriež laikraksta "The Washington Post" politikas reportiere Marianna Sotomajora.
"Bet tā ir problēma demokrātu vidū, viņi par to runā, ir radījuši to kā problēmu. Viņiem vienkārši nepieciešams izdomāt labu aizsardzības taktiku, norādot, ka Baidens vienalga ir spējīgs darīt šo darbu, jo bažas un bailes, kas ir vēlētājiem, patiešām ir saprotamas."
"Domāju, ka daudziem šīs vēlēšanas būs kā 2020. gada vēlēšanu atkārtojums, ja runājam par tēmām, kas vēlētājus visvairāk satrauc.
Arī šoreiz numur viens noteikti ir ekonomika. Bet, no otras puses, jauna tēma ir abortu jautājums."
ASV Augstākā tiesa pagājušogad atcēla pati savu 1973. gada spriedumu, kas legalizēja tiesības uz abortu visā ASV teritorijā. Kopš tā laika republikāņu kontrolētie štati ir centušies ierobežot abortu pieejamību, savukārt demokrāti aizstāv sieviešu tiesības pieņemt lēmumu par abortu.
Laikraksta "The New York Times" komentārā teikts, ka pēc gada gaidāmās vēlēšanas būs svarīgākās kopš 1860. gada, kad Ābrahams Linkolns tika ievēlēts par prezidentu un politiskās spriedzes palielināšanās noveda pie ASV pilsoņu kara.
63 procenti amerikāņu nesenā domnīcas "Pew Research" aptaujā sacīja, ka ir neapmierināti ar līdz šim izvirzītajiem kandidātiem. Tas vedina domāt, ka liela daļa vēlētāju, dodoties balsot, izvēlēsies mazāko ļaunumu.
Trampa uzvara būtu sliktas ziņas Ukrainai
Trampa uzvara vēlēšanās būtu sliktas ziņas Ukrainai. Tramps jau agrāk izteicies, ka ASV jāizbeidz finansējums un militārā palīdzība Ukrainai un, iespējams, pat jāizstājas no NATO. Tramps apgalvojis, ka viņš varētu atrisināt karu Ukrainā 24 stundu laikā, ja tiktu atkārtoti ievēlēts.
Atbildot uz šo Trampa izteikumu, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā ASV telekanālam NBC uzaicinājis Trampu apmeklēt Ukrainu un izteicies, ka viņam savukārt vajadzīgas tikai 24 minūtes, lai Trampam paskaidrotu, kāpēc viņš "nevar panākt mieru".
"Man šodien nav nekādu attiecību ar krieviem, un viņi zina manu nostāju. Tā ir manas valsts nostāja. Tā ir mūsu tautas nostāja. Mēs nevēlamies izveidot dialogu ar teroristiem.
Un ASV prezidents un Kongress, no abām partijām – visi šie cilvēki zina, ka es neesmu gatavs runāt ar teroristiem, jo viņu solījumi nav nekas. Nekas. Mēs nevaram uzticēties teroristiem, jo teroristi vienmēr atgriežas."
Ukrainas prezidents atzina, ka nav pārliecināts, vai Tramps ievēlēšanas gadījumā atbalstīs Ukrainu.
Iespējami arī negaidīti pavērsieni
Raidsabiedrība BBC vēsta, ka, neskatoties uz pašreizējo vēlētāju noskaņojumu, vēlēšanu rezultātu var izšķirt negaidīti notikumi pašmājās vai citviet pasaulē, nosliecot balsis ievērojami par labu vienam vai otram kandidātam.
Viens no pavērsieniem, kas var ievērojami ietekmēt vēlēšanas, būtu Baidena vai Trampa nāve. Ja kāds no kandidātiem nomirtu tuvā nākotnē, partija varētu izraudzīties jaunu kandidātu, taču, ja tas notiktu vien nākamgad oktobrī, brīdi pirms vēlēšanām, kandidāta vārds vienalga parādītos vēlēšanu biļetenā.
Saskaņā ar ASV konstitūciju, uz prezidenta amatu var kandidēt, pat būdams miris, pat ja persona pēc tam uzvaras gadījumā nevar tikt inaugurēta.
Bet, ja vēlēšanās uzvarējušais kandidāts nomirst pēc vēlēšanu dienas un pirms inaugurācijas, tad prezidenta amatā tiktu inaugurēts viceprezidents.
Tāpat ievērojamas pārmaiņas ASV vēlētāju noskaņojumā var radīt karš, proti, kara eskalācija Tuvajos Austrumos, būtiskas pārmaiņas Krievijas karā ar Ukrainu vai kāda jauna kara izcelšanās.
Nenoliedzami ainu var mainīt arī tas, ja Tramps, ņemot vērā daudzās apsūdzības pret viņu, tomēr nonāks cietumā. Liela daļa ekspertu gan norāda, ka tas ir maz ticams.
"The New York Times" sarēķināja – gadījumā, ja Tramps tiktu notiesāts pret viņu izvirzītajās kriminālapsūdzībās, tad atbalsts viņam dažos svārstīgajos štatos samazinātos par aptuveni 6% — un tas esot pietiekami, lai, iespējams, izšķirtu vēlēšanu iznākumu.
KONTEKSTS:
ASV prezidenta vēlēšanas ir plānotas 2024. gada 5. novembrī. ASV prezidents netiek ievēlēts tiešā tautas balsojumā, bet gan ar tā sauktās Elektoru kolēģijas starpniecību. Vēlēšanu dienā pilsoņi ievēlēs savus pārstāvjus Elektoru kolēģijā, kas pēc tam balsos par prezidenta ievēlēšanu.
Šāda vēlēšanu sistēma nozīmē, ka prezidenta vēlēšanās var uzvarēt arī kandidāts, kas kopumā saņēmis mazāk vēlētāju balsu nekā konkurents. Piemēram, tā notika 2016. gadā, kad Donalds Tramps pārspēja Hilariju Klintoni.
Paredzams, ka valdošā Demokrātu partija bez nopietnas konkurences atkārtoti izvirzīs prezidenta amatam tagadējo Baltā nama saimnieku Džo Baidenu, kurš apņēmies kandidēt uz otro termiņu.
Saistībā ar viņa kandidatūru lielākos jautājumus raisa Baidena vecums, jo viņš jau tagad ir vecākais prezidents ASV vēsturē un atkārtotas ievēlēšanas gadījumā viņam būs jāstrādā līdz 86 gadu vecumam.
Republikāņu partijā galvenais pretendents uz izvirzīšanu prezidenta amatam ir Donalds Tramps, kura kampaņu līdz šim nav iedragājušas viņam izvirzītās apsūdzības.
