Šobrīd Briselē atrodas pirms 75 gadiem parakstītais līgums – tas speciāli pirms dažām dienām tika atvests no Vašingtonas un pirmo reizi ir ārpus ASV.
Līgums nav garš – tikai 14 panti, bet joprojām ļoti nozīmīgs, un šī līguma 5. pantu mēs esam citējuši biežāk nekā jebko citu – ja kādai NATO dalībvalstij uzbrūk, tas tiek uztverts kā uzbrukums visai aliansei, un visi nāks palīgā.
Šis pants gan iedarbināts tikai vienu reizi – pēc 2001. gada 11. septembra terora aktiem ASV.
Sākotnēji NATO bija 12 valstis, bet tagad aliansē darbojas jau 32 pasaules valstis, ieskaitot nesen uzņemtās Somiju un Zviedriju.
Ceturtdien NATO galvenajā mītnē bija arī nelielas svinības, kurās izskanēja NATO himna un tika griezta svētku torte.
Un, protams, neiztika bez runām. Taču, kas interesanti, – NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs savā svētku runā asāk nekā jebkad vērsās pie ASV – un tas saistīts ar bažām, ka pēc Donalda Trampa iespējamās atgriešanās ASV prezidneta amatā Vašingtonas nostāja pret NATO varētu mainīties.
"Ziemeļamerikai ir vajadzīga arī Eiropa. Eiropas sabiedrotie nodrošina pasaules līmeņa karavīrus, plašus izlūkošanas tīklus un unikālus diplomātiskos līdzekļus, vairojot Amerikas spēku NATO. ASV ir vairāk draugu un sabiedroto nekā jebkurai citai lielvalstij. Es neticu tikai Amerikai. Tāpat kā es neticu Eiropai vienai. Es ticu Amerikai un Eiropai kopā NATO," sacīja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Bet svētku brīdis no rīta bija tikai īsa atelpa NATO ārlietu ministriem, kas ceturtdien turpināja sanāksmi. No rīta notika arī NATO un Ukrainas padomes tikšanās, kurā atkal un atkal izskanēja lūgums pēc pretgaisa aizsardzības.
NATO pārstāvis brīfingā arī atzina, ka saskaņā ar izlūkošanas datiem, nevis karavīru, bet tieši munīcijas un pretgaisa aizsardzības trūkums ir lielākā problēma šobrīd Ukrainā.
"Mans galvenais vēstījums šodien būs "Patriot" sistēmas. Jo ukraiņu dzīvību glābšana, Ukrainas ekonomikas glābšana un Ukrainas pilsētu glābšana ir atkarīga no "Patriot" un citu pretgaisa aizsardzības sistēmu pieejamības Ukrainā. Un mēs runājam par "Patriot", jo tā ir vienīgā sistēma, kas var pārtvert ballistiskās raķetes. Tikai martā vien Ukrainai trāpīja ar 94 ballistiskajām raķetēm. Bet "Patriot" nodrošināšana ir atkarīga no sabiedrotajiem. Viņiem to ir daudz," teica Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.
NATO jubileja ceturtdien atzīmēta arī Ādažu militārajā bāzē. Latvijai, pirms 20 gadiem iestājoties aliansē, tā nesusi drošību. Šobrīd Latvijā uzturas aptuveni 3000 karavīru no 19 pasaules valstīm.
"20 gadi Latvijai NATO ir ļoti svarīgi, ļoti nozīmīgi. Mēs esam ieguvuši drošības ziņā šeit. Šīs solidaritātes izsauksmes ziņā šeit. Tajā pašā laikā, protams, arī Latvija ir ieguldījusi savu jaudu, savu spēku, savu pienesumu, lai NATO būtu spēcīgāka gan kopumā, gan šeit, reģionā, Latvijā," uzsver aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie").
Vairums no Ādažu bāzē esošajiem sabiedroto karavīriem ir daļa no Kanādas vadītās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas. Drīzumā plānots paplašināt sabiedroto klātbūtni Latvijā.
"Mums ir vienošanās ar, piemēram, kanādiešiem, kas šeit ir vadošā kaujas grupas valsts, ka mēs virzāmies uz brigādes lielumu," sanākušos uzrunāja Sprūds.
"Kanādieši ved iekšā savu bruņutehniku, bet mēs šeit redzam padsmit valstis, kas ir klātesošas. Un, protams, mēs vēlamies, lai šis skaits palielinās un palielinās arī tehnikas vienības. Mēs, protams, runājam arī ar citām valstīm. Arī zviedri ir iestājušies un paziņojuši par bataljona nosūtīšanu uz Latviju," sacīja ministrs.
"Mēs visi nākam no dažādām vidēm un valstīm, bet, šeit, Latvijā, paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā, mēs strādājam kopā, palīdzam viens otram veidos, kā to darītu mājās.
Tas tikai parāda NATO spēju apvienot daudz dažādu cilvēku vienotus, lai kopā darītu lielas lietas," stāsta kanādiešu karavīrs Džeimss Šrabs.
"Personīgi es jūtu, ka Latvijas sabiedrība novērtē mūsu darbu šeit. Protams, tas ir tas uz ko es arī ceru, jo mēs esam šeit, lai atturētu un aizstāvētu. Un ko mēs gribētu... Lai latvieši jūtās droši ar mūsu klātbūtni šeit, Latvijā," vēsta Itālijas karavīrs Valters Neči.
NATO sabiedrotajiem, neskatoties uz to, ka viņi ir pieredzējuši karavīri, Latvijā nācies pierast pie dažādajiem laikapstākļiem. Piemēram, Spānijas karavīrs Djego Mendo pirmo reizi pieredzējis tādu ziemu.
"Galvenokārt man patīk iepazīt jaunas valstis. Nekad nebiju bijis Latvijā. Te ir liels aukstums! Spānijā mums nav tik liels aukstums! Tā ir tā jaunā lieta, ko pieredzu," atzīst spāņu karavīrs.
