Pieeja no Armēnijas – faktiski bloķēta
Par Dzīvības ceļu dēvēto Lačinas koridoru jau kopš decembra bloķē Azerbaidžāna. Tas ir vienīgais ceļš, kas savieno 120 tūkstošu etnisko armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahu ar Armēniju. Strīdīgais Kalnu Karabahas reģions starptautiski atzīts par daļu no Azerbaidžānas, taču lielākā daļa teritorijas iedzīvotāju ir etniskie armēņi.
Šobrīd Kalnu Karabahā par mieru gādā Starptautiskā Sarkanā Krusta organizācija un aptuveni 2000 Krievijas karavīru.
ANO Starptautiskā tiesa Hāgā, kur bija vērsusies Armēnija, likusi Azerbaidžānai īstenot visus iespējamos pasākumus, lai pa Lačinas koridoru nodrošinātu cilvēku, transporta un kravu netraucētu kustību abos virzienos. Azerbaidžāna tiesas lēmumu ignorē.
Bijušais Starptautiskās Krimināltiesas galvenais prokurors Luiss Moreno Okampo publicēja ziņojumu, nosaucot situāciju Kalnu Karabahā par genocīdu.
Traucēta pārtikas piegāde
Pie Azerbaidžānas uzstādītā kontrolpunkta jau kopš jūlija stāv kravas automašīnu rinda, kas piekrauta ar simtiem tonnu humāno palīdzību Kalnu Karabahai – pārtika, zāles, piena maisījumi zīdaiņiem un citas pirmās nepieciešamības preces.
"Jautājums ir ne tikai par pārtiku, tur nav ne gāzes, ne degvielas. Un šobrīd bērniem nav iespējas iet uz skolu, jo nav transporta, nav degvielas. Un tā tiek šķirtas ģimenes," norādīja socioloģe, aktīviste Šušanika Harutiunjana.
Socioloģe uzskata, ka Eiropa neiejaucas, jo no Azerbaidžānas pērk dabasgāzi: "Ko mēs gribam no Eiropas Savienības – kad Krievija iebruka Ukrainā, visi par to sāka runāt. Visi sāka atbalstīt Ukrainu. Bet šobrīd tāda situācija ir arī mums, un nekādu atbalstu neredzam. Tikai paziņojumu līmenī. Vēlamies, lai Eiropas valstis noteiktu sankcijas Azerbaidžānai, jo šis nav tikai jautājums par Kalnu Karabahu un Armēniju."
Grūtības izbraukt, neziņa un pārtikas trūkums
Apgrūtināta ir arī evakuācija no Kalnu Karabahas. To palīdz īstenot Sarkanais Krusts taču nespēj garantēt armēņu drošību. Par to jūlija beigās pārliecinājās Hačatrjanu ģimene.
"29.jūlijā Starptautiskā Sarkanā Krusta komitejas pavadībā saskaņā ar iepriekš noslēgtu vienošanos no Azerbaidžānas puses uz Armēniju no Kalnu Karabahas tika vesti pacienti, starp kuriem bija mans tēvs Vagifs Hačatrjans. Viņš cieš no sirds un asinsvadu slimībām, un tika vests uz Erevānas Medicīnas centru, uz ārkārtas sirds operāciju," pastāstīja armēniete Vera Hačatrjana, kuras ģimene dzīvo Kalnu Karabahā.
Tuvojoties Azerbaidžānas izveidotajam kontrolpunktam, pasu pārbaudes laikā sargi teikuši, ka tēvu vajag aizvest uz 10 minūtēm, lai uzdotu viņam dažus jautājumus. Tēvu aizveda kopā ar Sarkanā Krusta darbinieku, kurš pēc neilga laika atgriezās viens. Veras māsa bija bezspēcīga – tēvs tika aizvests nezināmā virzienā. Ģimene raizējas par viņa veselību, jo sirds operācija nepieciešama steidzami.
Azerbaidžānas varas iestādes apsūdz Veras tēvu kara noziegumos, ko viņš esot pastrādājis 1991.gadā. Vera stāsta, ka apsūdzības nav patiesas un tēvs tajā laikā pat neesot bijis teritorijās, kur Baku uzstāj, ka viņš atradies.
"Visas šīs darbības notika manas māsas klātbūtnē, kura centās darīt visu iespējamo, lai nepieļautu tēva nolaupīšanu. Taču viņai draudēja ar spēka pielietošanu. Tagad viņa ir ļoti sliktā stāvoklī. Ka viņa tēva labā neko nevarēja izdarīt. Bet mans tēvs ne pie kā nav vainīgs, viņš neko nedarīja, lai tiktu nolaupīts," uzsvēra Vera.
Veras ģimene arvien atrodas Kalnu Karabahā. Viņa uzsvēra – situācija tur ir tiešām smaga.
Katrai ģimenei ir tiesības pretendēt uz vienu maizes kukuli dienā. Taču reizēm nākas doties mājup tukšām rokām.
"Piemēram, ģimenē ir pieci pieaugušie, bet viens maizes kukulis. Tagad ir sezona, tomāti, gurķi. Bet pēc dažām dienām vairs nebūs. Nav ne sāls, sviesta, cukura, piena pulvera, zāļu. Man ir brāļadēls, viņam ir veselības problēmas, nav nekādu zāļu. Un mums tur ir mazs divus mēnešus vecs bērniņš, piena nav. Mātei nav ko ēst, lai varētu ar krūti barot bērnu," zināja stāstīt Vera.
Azerbaidžāna noliedz blokādi
Azerbaidžānas Ārlietu ministrija savos paziņojumos arvien uzsver – blokādes nav. Tāpat teju visas pēdējā laika publikācijas ministrijas mājaslapā ir atbildes uz ārvalstu amatpersonu izteikumiem par situāciju Kalnu Karabahā. Katrā no šiem rakstiem Azerbaidžāna uzsver, ka apgalvojumi par saspīlēto humāno situāciju reģionā ir nepamatoti.
Armēnija un Azerbaidžāna gadu desmitiem ir cīnījušās par Kalnu Karabahas kontroli. Cīņas prasījušas desmitiem tūkstošu dzīvību.
KONTEKSTS:
Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem, kad tika izcīnīts karš par Kalnu Karabahas reģionu. Reģions starptautiski ir atzīts kā Azerbaidžānas sastāvdaļa, bet to galvenokārt apdzīvo etniskie armēņi.
2020. gada septembrī uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākās smagas kaujas, Azerbaidžānas armijai izdevās atkarot apmēram piekto daļu armēņu spēku iepriekš kontrolētās teritorijas. Karadarbībā dzīvību zaudēja aptuveni 6500 cilvēku.
Bruņotais konflikts ilga sešas nedēļas un beidzās 2020. gada novembrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju.
