Pēc turpat gadu ilgas izvērtēšanas Ukrainas prezidents ir parakstījis izmaiņas likumā, kas paredz armijā iesaukt vīriešus vecumā no 25 gadiem. Līdz šim šis slieksnis obligātajā iesaukumā bija par diviem gadiem augstāks – sākot no 27 gadu vecuma, armijā varēja iesaukt vīriešus līdz pat 60 gadu vecumam. Taču brīvprātīgi doties aizstāvēt dzimteni varēja arī jaunāki vīrieši un sievietes.

Tagad ir samazināts obligātā iesaukuma vecums, tādējādi Ukraina mēģina paplašināt potenciāli iesaucamo cilvēku loku.

Ukrainas armijai vajadzīgi svaigi spēki

Ukrainas armijā trūkst cilvēku, un iepriekšējā bruņoto spēku virpavēlnieka Valērija Zalužnija laikā tika ziņots, ka armijai esošo karavīru nomaiņai un spēku papildināšanai nepieciešams 500 000 jaunu karavīru.

Savukārt jaunais Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis nesen intervijā paziņoja, ka, pārskatot iekšējos resursus un precizējot bruņoto spēku kaujas sastāvu, šis skaitlis, kas nepieciešams, ievērojami samazināts.

Sirskis nenosauca, cik tieši jaunu karavīru būtu vajadzīgs. Taču ir skaidrs, ka Ukrainas armijai vajadzīgi svaigi spēki.

Ukraiņu karavīri, kas frontē cīnās jau vairāk nekā divus gadus (pārsvarā tie, kas pieteicās aizstāvēt valsti uzreiz pēc pilna iebrukuma sākuma, daudzi pievienojās brīvprātīgi, negaidot mobilizāciju), ir noguruši, divus gadus karojot, un ir nepieciešami cilvēki, kas viņus nomaina.

Tāpēc šobrīd Ukraina mēģina sakārtot ar mobilizāciju saistītos jautājumus. Iesaucamo vecuma sliekšņa pazemināšana ir tikai viens no šiem jautājumiem, un līdzīgi kā visi citi jautājumi, kas skar mobilizācijas pastiprināšanu, sabiedrībā tiek vērtēi neviennozīmīgi.

Jaunie vīrieši neraujas uz fronti

Latvijas Radio korespondente Kijivā trešdien uzrunāja dažus gados jaunus vīriešus, lūdzot viņu viedokli par apstiprinātajām izmaiņām.

"Samazināt vecumu, manuprāt, ir nepareizi, ņemot vērā, ka tas ir nākotnes ekonomiskais potenciāls. Ja vairāk jaunus cilvēkus ņems uz fronti un tagad saistībā ar mobilizācijas likumu varēs vairāk iesaukt – tas vēl vairāk ietekmēs ekonomiku tās pasliktināšanās virzienā," spriež Jevgens.

"Bet, ja skatās uz to, kas šobrīd notiek frontē, – problēma saistībā ar kadru nepietiekamību ir, un, ja raugās no šīs puses, tad varbūt tas ir mērķtiecīgi," atzīst Jevgens.

Mobilizācijas vecuma samazināšanu negatīvi vērtē arī Jevgenijs: "Negatīvi attiecos. Es uzskatu – līdzīgi kā, piemēram, ASV, ir cilvēki, kas ir gatavi karot un viņiem par to maksā naudu, un ir cilvēki, kas nav gatavi karot.

Mūsdienās ir ļoti daudz cilvēku, kuriem nav pat tik daudz spēka, lai vistu nokautu, nemaz nerunājot par cilvēku. Es domāju, ka cilvēkam tam ir jābūt gatavam, nevis viņu jānoliek fakta priekšā – karojiet!"

Artems un Jaroslavs stāsta, ka šobrīd ir studenti un turpina mācības. "Mums ir 21 gads. Nu, tas jau sen ir gatavots, nezinu, cik tas ir..."

"Ja godīgi, mēs bijām tam gatavi morāli. Ja vēl samazina, nu, šaubīgi, bet ko lai dara," spriež Jaroslavs. "Ir bail. Bail."

Tikmēr Iļja saka, ka dzīvo šai dienai. "Par to pagaidām neko nedomāju."

Veicinās armijas digitalizāciju

Zelenskis otrdien arī parakstīja likumprojektu, kas paredz izveidot iesaucamo tiešsaistes reģistru. Tas nozīmē, ka daudzos gadījumos jauniesaucamajiem atkritīs došanās uz iesaukšanas iecirkņiem, lai kārtotu kādus dokumentus, tas viss notiks elektroniski.

Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Katerina Černogorenko to nosauca par būtisku soli uz priekšu armijas digitalizācijā.

"Parakstītais likumprojekts neapšaubāmi būs vēsturisks likumprojekts Ukrainai. Tas paredz revolūciju armijā attiecībā uz digitalizāciju. Tas ir nozīmīgs solis, kas mums ir ļoti svarīgs. Paredz jaunu filozofiju attieksmē pret pakalpojumiem militārpersonām un militārajam dienestam pakļaujām personām," pavēstīja Černogorenko.

Parlamentā turpinās diskusijas par mobilizāciju

Līdztekus šīm jau apstiprinātajām izmaiņām Ukrainas parlaments šobrīd skata likumprojektu, kas paredz risināt vēl daudzus citus ar mobilizāciju saistītus jautājumus. Šo likumprojektu torpedē opozīcija, tam iesniegti vairāk nekā 4000 grozījumi, bet pamazām tas virzās uz priekšu.

Cita starpā tas paredz ļoti sen gaidītas izmaiņas – piemēram, iespēju karavīriem demobilizēties pēc trīs karā pavadītiem gadiem. Šādu iespēju jau ilgstoši un arī pēdējā laikā ļoti skaļi prasa šobrīd karojošo vīriešu tuvinieki.

Saskaņā ar pēdējiem publiskajiem datiem, kas bija apkopoti ziemā, Ukrainā teorētiski ir ap 11 miljoniem vīriešu vecumā no 25 līdz 60 gadiem, kurus varētu iesaukt karadienestā.

Taču realitātē iesaucamo varētu būt mazāk, jo tiek lēsts, ka ap 3 miljoniem vīriešu palikuši teritorijā, ko okupējusi Krievija.

Aptuveni 1 miljons vīriešu atrodas ārzemēs – izbraukuši vai nu pirms pilna apmēra iebrukuma, vai paspēja tajā brīdī, līdz ierobežojums tika ieviests. Vēl aptuveni 1,5 miljoni vīriešu šajā it kā moblizācijas vecuma grupā ir ar dažādu pakāpju invaliditāti.

Tāpat ir diezgan liels skaits vīriešu, par kuriem Ukrainas iestādēm nav informācijas, kur viņi atrodas un vai vispār strādā un maksā nodokļus.

Turklāt jāņem vērā, ka Ukrainai ir jāuztur arī valsts pārvalde, vietvaras un jāveicina ekonomika, jo nodokļu ienākumi ir vienīgais veids, kā šobrīd tiek finansēta armija – maksātas algas karavīriem.

Tādēļ teorētiski Ukrainai vēl būtu diezgan daudz cilvēku, ko varētu iesaukt karadienestā, taču tās varētu būt ļoti smagas izvēles.