Dienvidkorejas valdības paziņojumā teikts, ka ārvalstu mājkalpotāju un auklīšu vecums nedrīkstēs būt zemāks par 24 gadiem. Tāpat tiks veikta padziļināta viņu iepriekšējās darbības pārbaude. Dienvidkorejas varas iestādes arī izvērtēs viesstrādnieču iepriekšējo darba pieredzi, iegūtās zināšanas un valodu prasmes.
Ārzemju viesstrādnieces tiks nodarbinātas ar uzticamu darba aģentūru starpniecību, kas arī nodarbosies ar pilotprojekta uzraudzību un pārskatīšanu.
Tāpat kā pieaugošā dzīves dārdzība un plašas karjeras veidošanas iespējas, arī ar bērnu aprūpi saistītie izaicinājumi un mājsaimniecības darbu slogs jau sen tiek minēti kā faktori, kas ietekmē laulību skaita sarukumu un dzimstības samazinājumu Dienvidkorejā. Saskaņā ar Dienvidkorejas valdības šonedēļ publicēto ziņojumu,
vairāk nekā puse neprecēto valsts iedzīvotāju vecumā no 19 līdz 34 gadiem nevēlētos bērnus arī laulībās.
Savukārt tikai 36,4% pētījumā aptaujāto respondentu kopumā kā pozitīvu vērtēja savu attieksmi pret laulībām. Abas respondentu grupas kā noteicošos faktorus savās atbildēs minēja grūtības, kas saistītas ekonomisko situāciju valstī.
Kā vēsta ziņu aģentūra "Reuters", šīs tendences saasina Dienvidkorejas demogrāfisko krīzi, jo valstī samazinās darbspējīgo iedzīvotāju skaits. Tas savukārt sagādā galvassāpes valsts ekonomikai.
Dienvidkoreja ilgstoši cīnījusies ar hronisku darbaspēka trūkumu ražošanas un lauksaimniecības nozarēs.
Vietējā darbaspēka trūkums arī vērojams bērnu aprūpes un mājkalpošanas jomās. Šajās nozarēs nodarbināto darbinieku skaits pastāvīgi samazinās, savukārt Dienvidkorejas Nodarbinātības ministrijas dati liecina, ka absolūtais vairākums nozarē nodarbināto ir vecāki par 50 gadiem.
Saskaņā ar Dienvidkorejas likumiem mājkalpošanas un bērnu aprūpes nozarēs atļauts strādāt tikai tiem ārvalstu pilsoņiem, kas ir saņēmuši Dienvidkorejas pastāvīgās uzturēšanas atļaujas, un tiem, kas ir etniskie korejieši. Pērn Seulas mērs O Sehuns ierosināja valdībai palīdzēt samazināt bērnu aprūpes un mājsaimniecības darbu slogu jaunajiem pāriem un vecākiem, palaižot izmēģinājuma projektu.
Sarunā ar valdību viņš piesauca tādas Āzijas pilsētas kā Honkonga un Singapūra, kur ārvalstu mājkalpotājas un auklītes ir būtiska sociālās un ekonomiskās struktūras sastāvdaļa. Saskaņā ar Seulas mēra pausto šajās pilsētās "sieviešu līdzdalība ekonomiskajās aktivitātēs ir parādījusi skaidru augšupejošu tendenci".
Dienvidkorejas valdībai paziņojot par atbalstu pilotprojektam, netika sniegta informācija par plānoto ārvalstu darbinieku atalgojumu, maksimālo darba laiku, virsstundu politiku, atvaļinājuma maksu un iknedēļas brīvdienām.
Tikmēr tiesību zinātņu doktors, Korejas "Kjung Hī" universitātes juridiskās fakultātes profesors Songs Serjuns atzīmējis cita rakstura problēmas, ar kurām varētu saskarties, realizējot pilotprojektu: "Korejā diemžēl ir bijuši gadījumu ar cietsirdīgu izturēšanos pret viesstrādniekiem. Ir arī potenciālo cilvēktiesību pārkāpumu jautājumi saistībā ar viesstrādniekiem. Es domāju šī pilotprojekta realizēšanā ir svarīgi tas, kādas apmācības, kādas programmas un arī kādus līdzekļus mēs izmantosim, ja rodas lielas problēmas."
Jāmin, ka Dienvidkoreja jau uzsākusi sarunas ar Filipīnām, kas potenciāli varētu iesaistīties pilotprojektā un nosūtīt savus valstspiederīgos mājkalpotāju un auklīšu vakanču aizpildīšanai.
