Nobela fonds, kas rīko ikgadējo Nobela prēmijas pasniegšanas ceremoniju un banketu Stokholmā, nolēma neaicināt Krievijas un Baltkrievijas vēstniekus uz balvas pasniegšanas pasākumu Stokholmā saistībā ar 2022.gadā sākto karu pret Ukrainu.

Tāds pats lēmums tika pieņemts attiecībā uz Irānas sūtni saistībā ar protestu viļņa apspiešanu šajā valstī.

Iepriekš šonedēļ sašutumu raisīja fonda paziņojums, ka tas atgriežas pie iepriekšējās prakses aicināt vēstniekus no visām Zviedrijā pārstāvētajām valstīm. Vēlāk fondā skaidroja, ka lēmuma pamatā bija pārliecība, ka "ir svarīgi un pareizi pēc iespējas plašāk izplatīt Nobela prēmijas vērtības un vēstījumus".

Tomēr spēcīgā reakcija uz šādu soli esot "pilnībā aizēnojusi šo vēstījumu".

"Tāpēc mēs izvēlamies atkārtot pagājušā gada izņēmumu no ierastās prakses, proti, neuzaicināt Krievijas, Baltkrievijas un Irānas vēstniekus uz Nobela prēmijas pasniegšanas ceremoniju Stokholmā," norādīts fonda paziņojumā.

Tiesa, Norvēģijas Nobela institūts pērn aicināja visus vēstniekus uz Miera prēmijas pasniegšanas ceremoniju, ko tas rīko Oslo. Fonds paziņoja, ka tā tas notiks arī šogad.

Lēmums uzaicināt Krievijas un Baltkrievijas pārstāvjus izraisīja sašutumu Zviedrijā un ārvalstīs. Ukrainas Ārlietu ministrijas pārstāvis Oļegs Nikolenko sociālajā tīklā "Facebook" rakstīja, ka fondam būtu jāatbalsta centieni izolēt Krieviju un Baltkrieviju, jo "miljoniem ukraiņu cieš no neizprovocēta kara un Krievijas režīms netiek sodīts par saviem noziegumiem".

Arī Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons paziņoja, ka nepiekrīt fonda lēmumam. Vairāki prominenti Zviedrijas politiķi, tostarp Centra, Zaļo, Kreiso un Liberāļu partijas līderi, paziņoja, ka boikotēs šo pasākumu Krievijas vēstnieka klātbūtnes dēļ.

Greznais pasākums Stokholmā notiek katru gadu 10.decembrī, kad medicīnas, fizikas, ķīmijas, literatūras un ekonomikas laureāti saņem balvas no karaļa Kārļa XVI Gustava. Tajā pašā dienā Oslo notiek atsevišķa ceremonija, kurā tiek pasniegta Miera prēmija.

KONTEKSTS: 

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.