Dienvidkorejas izlūkdienesta pārstāvji trešdien slēgtā sanāksmē informējuši parlamenta deputātus, norādot, ka Ziemeļkoreja kopš augusta veikusi vismaz desmit bruņojuma piegādes Krievijai.

Krievija tikmēr turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas. Hersonā apšaudē viens cilvēks nogalināts, divi ievainoti, bet pilsētas centram nodarīti nopietni postījumi.

Poltavas apgabala Kremenčukā tika apšaudīta naftas pārstrādes rūpnīca. Lai gan cietušo nav, teju 100 ugunsdzēsējiem bija nepieciešamas vairākas stundas, lai likvidētu ugunsgrēku.

Kā vēsta Ukrainas armijas pārstāvis, ienaidnieks izmantojis viltīgu taktiku, palaižot dronus vairākos viļņos pa pāriem, regulāri mainot lidojuma trajektoriju, tādēļ pretgaisa aizsardzības darbība bija apgrūtināta.

Kopumā aizvadītās dienas laikā Ukrainas austrumos un dienvidos nogalināti trīs civiliedzīvotāji un vismaz 16 ievainoti, liecina prezidenta biroja apkopotā informācija.

Ukraina norādījusi, ka Krievija pēdējo 24 stundu laikā ir apšaudījusi 118 apdzīvotas vietas desmit reģionos, kas ir vairāk nekā jebkurā dienā līdz šim šogad.

Ziņots, ka Krievijas spēki oktobrī salīdzinājumā ar septembri veikuši mazāk gaisa uzbrukumu.

To skaidro ar okupantu mērķi uzkrāt dronus un ballistiskās raķetes plašākiem uzbrukumiem Ukrainas kritiskajai infrastruktūrai gada aukstajos mēnešos.

Pāvests Francisks tikmēr uzrunājis ticīgos, kas bija pulcējušies Svētā Pētera laukumā Vatikānā, lai vienotos kopīgā lūgšanā par mieru pasaulē.

"Turpināsim lūgties par tiem cilvēkiem, kuri cieš mūsdienu karos. Neaizmirsīsim par mocekļiem Ukrainā. Neaizmirsīsim arī Palestīnu. Un tāpat neaizmirsīsim arī Izraēlu. Neaizmirsīsim visus daudzos reģionus, kur karš joprojām ir pārāk spēcīgs," teica pāvests Francisks.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un 2022. gada rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, bet 2023. gada vasarā sākās jauns Ukrainas pretuzbrukums.

Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.