Nobela fonds šādu lēmumu pieņēmis tādēļ, ka pasaulē dialogs starp cilvēkiem ar atšķirīgiem uzskatiem arvien samazinās, Zviedrijas radio skaidroja fonda izpilddirektors Vidars Helgesens:
"Mēs dzīvojam arvien polarizētākā pasaulē. Nobela prēmija ir pretstats polarizācijai, nacionālismam un populismam. Sasniegumi, par kuriem mēs apbalvojam, prasa atvērtību un dialogu starp cilvēkiem un starp tautām, un mēs vēlamies veicināt šādu dialogu. Mēs uzskatām, ka ir labi aicināt arī valstis, kurām ir nepieciešams dzirdēt, cik svarīga ir demokrātija un cilvēktiesības."
Uzaicinājums uz 2023. gada pasākumiem tika izsūtīts visām valstīm, kurām ir diplomātiskās pārstāvniecības Zviedrijā un Norvēģijā, kā arī partijām, kuras pēc demokrātiskām vēlēšanām ir ieguvušas vietu parlamentā, skaidroja fonda pārstāvji.
Pērn Krievija uz Nobela prēmijas pasniegšanas ceremoniju Stokholmā netika aicināta tās izraisītā kara Ukrainā dēļ. Ielūgumu nesaņēma arī Baltkrievija, kas ir nozīmīga Krievijas sabiedrotā.
Aicināta nebija arī Irāna, kas jau sen ir kritizēta par cilvēktiesību pārkāpumiem. Pērn, apspiežot valstī notiekošos protestus, tās valdība, iespējams, pastrādājusi noziegumus pret cilvēci, iepriekš vēstīja Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO).
Šogad pirmo reizi tika uzaicināts arī pret imigrāciju stingri noskaņotās partijas "Zviedrijas demokrāti" vadītājs Džimijs Okesons, taču viņš paziņoja, ka ir pārāk aizņemts, lai ierastos.
Fonda lēmums ir izsaucis plašu neizpratini Zviedrijā.
Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons paziņoja, ka viņš ir pārsteigts par šādu Nobela fonda lēmumu, jo, viņaprāt, Krievijas, Baltkrievijas un Irānas vēstnieki uz šādiem svinīgiem pasākumiem nebūtu jāielūdz.
Savukārt Zviedrijas parlamenta opozīcijā esošās Centra partijas līderis Muharems Demiroks ir paziņojis, ka viņš boikotēs šī gada Nobela prēmiju pasniegšanas ceremoniju Stokholmā.
Ļoti asi ir izteikusies Eiropas Parlamenta deputāte no Liberālās partijas Kārina Karlsbro, kura uzskata, ka Nobela fonda rīcība ir pagalam nepieņemama:
"Viņi dod zaļo gaismu Krievijas ielūgšanai uz krāšņu ballīti laikā, kad Krievijas raķetes krīt uz Ukrainas kultūras centriem un nogalina bērnus. Krievija, Baltkrievija un Irāna ir negodīgas valstis, kas apspiež savus pilsoņus, karo un izvērš teroru pret saviem iedzīvotājiem un kaimiņvalstīm. Tās ir valstis, kas nekādi neievēro demokrātiskās vērtības. Eiropā notiek karš. Nobela fonds ieņem ļoti naivu pozīciju. Tas iedragā saliedētību, kas ir nepieciešama mūsu sabiedrībā, pasaulē un Eiropā, lai atbalstītu Ukrainu, uzvarētu šajā karā un apturētu Putinu."
Nobela fonda nostāja neapmierina arī Ukrainu. Šīs valsts Ārlietu ministrija ir paziņojusi, ka tik ilgi, kamēr miljoniem Ukrainas iedzīvotāju cieš no Krievijas agresijas, un Krievijas vadītāji nav notiesāti par saviem pastrādātajiem kara noziegumiem, Nobela fondam būtu jāatbalsta starptautiskās sabiedrības centieni izolēt Krieviju un Baltkrieviju.
Piecas no sešām Nobela prēmijas pasniegšanas ceremonijām katru gadu notiek Stokholmā, bet Nobela Miera prēmija tiek pasniegta Norvēģijas galvaspilsētā Oslo.
