Francija arvien biežāk ir brīdinājusi par to, cik bīstama var būt Krievijas izplatītā dezinformācija. Jo īpaši, kad tā radīta ar mērķi mazināt Rietumu atbalstu Ukrainai, kas cīnās pret okupācijas spēkiem.
"Tematus, kas saistīti ar blaktīm, sociālajos tīklos mākslīgi pastiprināja konti, kas, kā liecina pieejamā informācija, ir Krievijas (propagandas) iedvesmoti vai ar izcelsmi šajā valstī," Baro sacīja intervijā televīzijai TF1. "(Šo informāciju) ļoti lielā mērā pastiprināja ar Kremli saistīti konti."
Francijas izlūkdienesti jau iepriekš bija secinājuši, ka pastāv saikne starp Krieviju un sociālajos tīklos radušos paniku par blakšu sērgu, taču šī ir pirmā reize, kad Francijas ministrs to ir publiski apstiprinājis, vēstīja ziņu aģentūra AFP.
Baro sacīja, ka sociālajos tīklos pat tika izplatīta informācija, ka pastāvot saikne starp Ukrainas bēgļu ierašanos un gultasblusu izplatīšanos.
Oktobrī Francijā tika slēgtas vairākas skolas, jo tika uzskatīts, ka tās apsēdušas gultas blaktis. Sīkie asinssūcēji tika manīti arī sabiedriskajā transportā – Parīzes metro, ātrgaitas vilcienos un pat lidostā.
Tikmēr Francijas valdība rīkoja vairākas ārkārtas sanāksmes, lai šo problēmu risinātu.
Laika gaitā varasiestādes gan kļuva arvien bažīgākas par, viņuprāt, nepamatotu paniku, kas sociālajos tīklos un medijos visā pasaulē tika sacelta pirms 2024. gada Parīzes olimpiskajām spēlēm.
Baro norādīja uz citām Krievijas izplatītajām viltus vēstījumu kampaņām, piemēram, antisemītisku grafiti krāsošanu Parīzē un citās pilsētās pēc Izraēlas un "Hamās" kara sākuma.
Francijas prezidents Emanuels Makrons 2021. gadā izveidoja jaunu aģentūru "Viginum", kuras uzdevums ir atklāt digitālās dezinformācijas kampaņas.
Pagājušajā mēnesī "Viginum" paziņoja, ka tas ir identificējis tīklu, ko dēvē par "Portal Kombat". Tajā esot desmitiem Krievijas izcelsmes tīmekļa vietņu, kuru mērķis ir destabilizēt sabiedrisko domu Francijā un Eiropā.
Amatpersonas ir noraizējušās par iespējamu dezinformācijas kampaņu pieaugumu pirms jūnijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kurās galēji labējie politiskie spēki, kas Eiropā parasti tiek uzskatīti par Krievijai labvēlīgāk noskaņotiem, vēlas gūt ievērojamus panākumus.
