"Es, protams, cerēju, ka būs labāk, – tas galīgi nav tas uz ko es gāju, bet man bija divi varianti šodien. Viens variants bija tāds – mēģināt turēties līderu grupiņā un izturēt, un cerēt, ka tiešām būs labi. Otrais variants – jau pašā sākumā palikt aizmugurē un mēģināt kaut ko cīnīties pēc tam tālāk. Katrā ziņā mēs pieņēmām to lielāko risku, un gājām uz pilnu banku, tas šoreiz neatmaksājās – domājām, ka esmu vairāk tam visam gatava,” atklāj Eiduka.
“Otrā apļa beigās – es pat nejutu un nenofiksēju, kurā brīdī tik pēkšņi bija tā sajūta, ka es pilnīgi slēdzos ārā, un kājas vairs neklausīja. Līdz ar to mums risks īsti neatmaksājās līdz galam, bet tās sajūtas ir dalītas. Es nevaru arī teikt, ka es būtu ļoti bēdīga tāpēc, ka mums bija jāriskē, mēs vienkārši izdarījām visu – kā ir, tā ir. Iespējams, gan pieredzes pietrūkst, gan arī varbūt nedaudz ir jāizaug līdz tiem 30 km, jo varbūt arī esmu nedaudz par jaunu tam visam. Katrā ziņā domāju, ka viss ir labi,” teic distanču slēpotāja.
Šobrīd viņa raugās cerīgi uz distanču slēpošanas attīstību Latvijā, uzskatot, ka šīs olimpiskās spēles dos grūdienu. "Visa sākums un pamats ir darbspējā un ļoti lielā gribēšanā izdarīt, un būt spēcīgam, līdz ar to tas ir pats sākums, un tālāk jau vēlāk parunāsim,” tā īsumā padomus jaunajiem slēpotājiem dod Patrīcija.
Viņa ir nolēmusi turpināt savu karjeru – kamēr vēl viss iet uz priekšu un atbalstītāji turpina atbalstīt.