LSFP izveidotā darba grupa, kur iesaistīti komandu, individuālo, tehnisko, cīņas, vasaras, ziemas, olimpisko un neolimpisko sporta veidu pārstāvji, otrdien Rīgā diskutēja par sporta nozares attīstību. Sanāksmē izskatīja LSFP valdes modificēto valsts budžeta un valsts kapitālsabiedrību (VKS) ziedojumu līdzekļu sadales aprēķinu pēc federāciju aktivitāšu kritērijiem.
Pilnveidotā aprēķina pamatā ir spēkā esošie LSFP finansējuma sadales kritēriji, ko sporta federācijas vērtē kā pārdomātus, efektīvus un praksē sevi pierādījušus, taču uzlabojamus ar kritēriju punktu īpatsvara jeb koeficientu lielumu pārskatīšanu.
Analizējot valsts budžeta līdzekļu sadales aprēķinu, LSFP secināja, ka ievērojami
lielāka vērtība būtu jāpiešķir tādiem aktivitātes faktoriem kā sportā veidā iesaistītais iedzīvotāju un jauniešu skaits, kā arī dalībnieku skaitam Latvijas čempionātā.
Savukārt par mazāk noteicošu faktoru kritērijos LSFP rosina noteikt meistarsacīkšu skaitu jauniešiem. Vienlaikus diskusijas raisījās arī par lielākas nozīmes piešķiršanu tautas sporta un veterānu sporta aktivitātēm.
Darba grupā arī uzskata, ka tautas sports un augstas klases sports būtu jāvērtē pēc atšķirīgiem kritērijiem. LSFP rosina vispirms definēt prioritāra sporta veida jēdzienu, nosakot valsts mērķus un uzdevumus, ko prioritātes sekmētu sasniegt. Federāciju padome arī uzsver, ka ikvienam Latvijā ir tiesības izvēlēties un nodarboties ar sev atbilstošāko sporta veidu, pretendējot uz samērīgu valsts atbalstu, kā arī respektējot Latvijas sporta tradīcijas un panākumus.
LSFP darba grupa ir atvērta diskusijai un vēlas uzklausīt sporta federāciju viedokli. Sagatavotos darba materiālus LSFP izsūtīja visām atzītajām sporta federācijām, rosinot tās līdz 2. novembrim sniegt savu redzējumu par precizētajiem kritērijiem. Iniciatīvas apkopos darba grupā un vienotā priekšlikumā nosūtīs IZM.
KONTEKSTS:
Sporta finansēšanā no valsts budžeta priekšroku iecerēts dot prioritārajiem sporta veidiem, kas vēl nav noteikti. Par nozari atbildīgajā Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) līdz gala lēmuma pieņemšanai vēl uzklausīs pieaicinātu ekspertu viedokli, taču IZM izstrādātajā darba variantā sporta veidi jau ir sarindoti.
Gala versiju prioritāro sporta veidu noteikšanā plāno sagatavot līdz 2021.gada pavasarim.
Izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (Jaunā konservatīvā partija) ieskatā Latvijā varētu būt līdz 30 prioritārajiem sporta veidiem. Citas amatpersonas nozarē gan sliecas uzskatīt, ka nebūs vairāk kā 10–15 prioritārie sporta veidi.
