Latvijā pamatizglītības programmā kā obligātas iekļautas divas 40 minūšu sporta mācību stundas nedēļā – kopumā 80 minūtes nedēļā. Bet ieteiktais sportošanas daudzums ir vismaz 60 minūtes dienā. Daudziem skolēniem šīs divas sporta mācību stundas skolā ir vienīgā fiziskā aktivitāte.
Rīgas 19.vidusskolas sporta skolotāja Anda Zomerfelde saka – dažkārt dzirdēts, ka bērni ir tizli un vāji, taču realitātē viņiem nemaz netiekot dota iespēja sportot, jo sporta stundu skolā ir maz. Par šo tendenci satraukts arī Dzintars Mozgis, Slimību profilakses un kontroles centra direktora vietnieks.
Situāciju uzlabotu papildu sporta nodarbības pamatskolā. Tām gan nepieciešams ne tikai papildu finansējums, bet būtu jāpārskata arī bērnu ikdienas slodze citos mācību priekšmetos. Tas ir sarežģīts jautājums. Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta vadītājs Edgars Severs skaidro, ka ar papildu sporta stundām slodze bērniem būtu pārāk liela un nāktos “atņemt” stundas kādam citam mācību priekšmetam vai pagarināt mācību gadu.
Izglītības un zinātnes ministrija daļēju risinājumu atradusi sporta skolās. Kopš septembra tām atjaunots krīzes laikā samazinātais finansējums. Latvijā ir 68 sporta skolas ar vairāk nekā 30 tūkstošiem audzēkņu. Turklāt jau piecus gadus pēc kārtas audzēkņu skaits sporta skolās pieaug.
Taču tūdaļ pieņems jaunu samaksas sistēmu sporta skolu treneriem, un tā rada bažas. Sporta izglītības iestāžu padomes vadītāja Diāna Zaļupe norāda, ka sporta trenerus pielīdzinās zemākajai kategorijai.
Bet, runājot par sporta stundām skolās, nav noslēpums, ka daudzi jaunieši tās vispār neapmeklē, uzrādot ārstu zīmes par atbrīvojumu. Cik tās pamatotas, to pirms pāris gadiem apsprieda pat Saeimas komisijā un secināja, ka sporta stundās svarīgākais nebūtu izpildīt normatīvus, bet tiešām panākt, ka bērni un jaunieši ar prieku sporto.
Pieredzējusī sporta ārste Sandra Rozenštoka ir pārliecināta, ka fizisko aktivitāšu pamatam tomēr būtu jākoncentrējas skolā, nevis sporta skolā, kurp savas atvases ved vecāki, ja uzskata to par nepieciešamu. Turklāt sporta skolās pietrūkst vispārējās fiziskās sagatavotības apmācības un pāragras specializācijas dēļ, apstākļiem vēlāk mainoties, jaunieši var izšķirties pamest nodarbības.
Savukārt aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis aicina apzināties, ka ir nepieciešama izšķiršanās, vai allaž vēlamies attīstītu augstu sasniegumu sportu arī agrīnā vecumā, vai galveno uzmanību tomēr pievērst vispārējai fiziskai sagatavotībai.
