ĪSUMĀ:
- LOV līgumos ir vairāki strīdu situācijās plaši interpretējami vienošanās punkti.
- Jaunā kārtība uzlabos sportistu sociālās garantijas un mazinās iespējas finansējumu ieturēt vai atņemt.
- Sporta sabiedrībā nav vienprātības, vai sportistiem būtu jāmaksā valsts garantēta alga.
- Citās Eiropas valstīs ir ļoti atšķirīga prakse elites atlētu finansēšanā.
- Norvēģijā trūcīgāko sportistu un viņu sporta veidu atbalstam ieviesta ziedojumu kampaņa.
Latvijas Televīzijas (LTV) rīcībā ir nonācis viena LOV sportista darba līgums, un atsevišķi tā teikumi juristiem raisa smaidu. Piemēram, sportistu darba pienākumos ietilpst arī "novērtēt citus konkurentus un vietas apstākļus", tāpat ir uzsvērts pienākums "konkurēt sporta sacensībās".
Taču vairāki līguma punkti, kas skar darba devēja uzticības zaudēšanu, ir ļoti plaši interpretējami, tādējādi radot augstu risku potenciāliem strīdiem. Piemēram, nolaidīga, nesavlaicīga vai nepienācīga darba pienākumu pildīšana; trenera norādījumu nepildīšana; kā arī darbības, kas var kaitēt LOV reputācijai vai komercdarbībai – visi šie iemesli darba uzteikšanai varētu raisīt pamatīgu stīvēšanos, ja sportisti šiem formulējumiem nepiekritīs. Jāatzīmē arī, ka finansējuma ieturēšana vai samazināšana turpmāk solās būt krietni sarežģītāka nekā iepriekš, jo Darba likumā atrunāts, ka to nav iespējams veikt bez darbinieka rakstiskas piekrišanas.
Jaunā kārtība uzlabos sportistu sociālās garantijas un vairos izredzes saglabāt valsts finansējumu arī gadījumos, kad rezultātu vai attieksmes dēļ to mēģinās atņemt vai ieturēt.
LOV prestižākā Zelta sastāva sportisti turpmāk saņems algas no 1450 līdz 2000 eiro, kā arī 12 000–18 000 eiro treniņu darbam. Vadošo sportistu treneri var pretendēt uz 800–1850 eiro atalgojumu. Lai iekļūtu Zelta sastāvā, būs jāizcīna vai nu 1.–8. vieta olimpiskajās spēlēs un pasaules čempionātos, vai arī 1.–4. vieta Eiropas čempionātā vai Pasaules kausa kopvērtējumā. Sporta veidos, kur pasaules un Eiropas čempionāti nenotiek katru gadu vai nenotiek vispār, pietiks ar iekļūšanu TOP50 pasaules rangā vai labāko astoņniekā kādā Pasaules kausa posmā.
Sporta sabiedrībā gan viedokļi par LOV lietderību dalās, jo arvien vairāk ir sportistu un federāciju vadītāju, kuri pauduši viedokli, ka profesionāliem sportistiem ir jāspēj pašiem sevi uzturēt vai arī jāatrod profesija un jāsporto no darba brīvajā laikā. Tādu uzskatu ir paudis gan Latvijas Tenisa savienības prezidents Ernests Gulbis, gan Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss, savukārt Latvijas Olimpiskās komitejas ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks maksājumus LOV sportistiem par algu īsti neuzskata.
"Šī darba alga ir līdzfinansējums viņu karjerā. Es uz šo kā darba algu neskatītos," paskaidroja Lejnieks. "Es uz to skatītos kā valsts līdzdalību sportiskajā karjerā."
Vairāku federāciju vadītāji par labu kompromisu uzskatītu noteikta vecuma cenza ieviešanu, kas valsts finansējumu ļautu saņemt tikai sportistiem līdz 23 gadu vecumam.
Tādējādi dodot iespēju ielauzties profesionālajā sportā, bet tālāk par savu likteni katram būtu jāgādā pašam. Lejnieks atzīst, ka par to būtu jādiskutē, taču piebilst, ka pašlaik valsts pa citiem kanāliem atbalsta arī komandu sporta veidus, līdzfinansējot nacionālās izlases.
Eiropas prakse elites atlētu finansēšanā ir ļoti dažāda. Piemēram, Lietuvas Olimpiskā komiteja atbalsta vien desmit sportistus, katram ik mēnesi maksājot 1500 eiro pabalstu. Vēl 189 sportisti saņem pabalstus no valsts pārraudzītās Nacionālās sporta aģentūras. Pabalstu diapazons ir no 735 eiro līdz 2793 eiro mēnesī, un gandrīz trešdaļa jeb 27% šo pabalstu saņēmēju ir basketbolisti.
Tikmēr Somijā un Norvēģijā ar naudu profesionālajam sportam nemētājas. Abās valstīs ir noteikts ienākumu slieksnis, kuru pārsniedzot, sportisti nedrīkst pretendēt uz pabalstiem. Somijā tie ir 80 000 eiro gadā, bet Norvēģijā – 65 000 eiro. Tādējādi šo valstu sekmīgākie un populārākie atlēti ikmēneša ienākumus no valsts nesaņem, taču drīkst bez maksas izmantot infrastruktūru un sporta medicīnas pakalpojumus.
Norvēģijas Olimpiskā komiteja sarunā ar LTV atklāja, ka
aptuveni 50% Norvēģijas elites atlētu dzīvo zem nabadzības sliekšņa, kamēr vidējais rādītājs valstī ir vien 16,3%.
Lai pirms olimpiskajām spēlēm Parīzē stiprinātu trūcīgākos sportistus un viņu sporta veidus, norvēģi 2024. gadā nākuši klajā ar ziedojumu kampaņu. Ar vienu īsziņu var ziedot 8,61 eiro norvēģu olimpiešiem 10 īpaši izraudzītos sporta veidos – galda tenisā, cīņas sportā, kanoe, airēšanā, burāšanā, skeitbordā, šaušanā, peldēšanā, taekvondo un triatlonā.
KONTEKSTS:
LOV kapitāla daļu turētāji ir Izglītības un zinātnes ministrija (29%), Latvijas Olimpiskā komiteja (60%) un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija (11%). LOV iekļautos sportistus nodrošina ar medicīnas un rehabilitācijas pakalpojumiem, tostarp sacensībās un treniņnometnēs.
Sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Olimpiskā vienība" izveidoja 1994. gadā ar mērķi atbalstīt Latvijas labāko individuālo sporta veidu sportistu gatavošanos olimpiskajām spēlēm. Pēc reorganizācijas 2020. gadā sekoja lēmums arī labākajiem neolimpisko sporta veidu pārstāvjiem nodrošināt LOV pakalpojumus.
