Caune pēdējos gados vairākkārt ir viesojies Kortīnā, tostarp 2023. gada septembrī, kad trase jau bija daļēji nojaukta. Pie trases bija izvietota informācija, ka to nolemts atjaunot starptautiskām bobsleja, skeletona un kamaniņu sporta sacīkstēm, taču nekādi darbi nenotika.
"Nebija nekāda tehnika redzama un, protams, arī neviens strādnieks," teica Caune. "Jebkurā gadījumā šajā vietā mūsdienu prasībām atbilstošu bobsleja trasi uzbūvēt ir ļoti sarežģīti, jo lejasdaļa ir blīvi apdzīvota, tur apkārt ir daudz māju. Augšdaļa ir nacionālajā dabas parkā mežā, kur ierīkot tik plašu vietu, kāda atbilst tagadējām prasībām, droši vien ir iespējams, bet tas prasītu lielus tēriņus, atpērkot zemi no privātīpašniekiem un cērtot mežu."
Lai arī trase ir leģendāra un tajā startējuši arī daudzi Latvijas sportisti, tai bija arhaiska saldēšanas sistēma un trūka vietu skatītājiem. Dzīvas norises arvien turpinās trases teritorijas lejasdaļā, kur ir uzbūvēti mūsdienīgi tenisa laukumi, pastāstīja Caune. Kortīnā arī notiks olimpiskās kalnu slēpošanas sacensības.
Ziemas olimpisko spēļu vēsturē nekad iepriekš kādas atsevišķas sacensības nav notikušas ārpus rīkotājvalsts.
Arī vasaras olimpiskajās spēlēs kas tāds pēdējoreiz notika 1956. gadā, kad dzīvniekiem noteiktās karantīnas dēļ nebija iespējams Austrālijā sarīkot jāšanas sacensības.
Cīņā par tiesībām sarīkot 2026. gada ziemas spēles Milānas un Kortīnas kopīgais pieteikums pārspēja Stokholmas un Siguldas apvienoto kandidatūru. Itālijā ledusrenes trase bija arī Čezānā, kur tā ir iekonservēta un nedarbojas, bet objektu atjaunot olimpiskajām sacensībām būtu daudz vienkāršāk, uzsvēra Caune. Čezānā pēdējās sarīkotās sacensības bija pasaules čempionāts kamaniņu sportā 2011. gadā, un par trases slēgšanas cēloni kļuva augstās uzturēšanas izmaksas. Trīs gadus iepriekš jau tika slēgta Kortīnas trase.
Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) sesijā Itālijas olimpiskās komitejas prezidents Džovanni Malago pastāstīja, ka
lēmumu nebūvēt olimpisko trasi izraisīja Itālijas valdības lēmums atteikt finansējumu, kas pēc izmaksu divkāršošanās sasniedza 80 miljonus eiro.
Par alternatīvu uzskata olimpisko sacensību bobslejā, kamaniņu sportā un skeletonā rīkošanu pārsimt kilometru attālajā Īglsas trasē Austrijā. Lēmumu rīkotāji pieņems saziņā ar SOK un iesaistītajām sporta veidu federācijām.
Atzinīgi lēmumu olimpiskās ledusrenes sacīkstes rīkot ārpus Itālijas novērtēja SOK Koordinācijas komisijas vadītāja Kristina Klostere-Āzena un 2026. gada ziemas olimpisko spēļu rīcības komitejas vadītājs Andrea Varnjē. Āzena uzsvēra, ka nebija skaidrs trases pēcolimpiskais liktenis, tādēļ ir pamatoti no būvniecības atteikties. Savukārt Varnjē atgādināja, ka
ne tik daudzas pasaulē uzbūvētās bobsleja un kamaniņu trases veiksmīgi darbojas ikdienā.
Vīlies par organizatoru lēmumu gan bija Itālijas ziemas sporta veidu federācijas prezidents Flavio Roda. Viņaprāt, tik nopietnu lēmumu nedrīkstēja pieņemt, atsaucoties tikai uz izmaksu kāpumu, jo tādējādi Itālijā bez pašmāju mākslīgā ledus trases tiek tuvināts ledusrenes sporta veidu sabrukums.
Milānas un Kortīnas ziemas olimpiskās spēles 2026. gadā notiks no 6. līdz 22. februārim, savukārt no 6. līdz 15. martam risināsies paralimpiskās spēles.
