Iespēju 7. jūnijā viesos pārbaudes spēlē tikties ar Vācijas nacionālo izlasi, kas gatavosies Eiropas čempionāta finālturnīram, Kazakevičs uzskata par lielisku sasniegumu arī Latvijas Futbola federācijai. Treneris iestājās par iespēju spēlēt pret Vāciju, jo tas ir ļoti svarīgi futbolistu izaugsmei. Savukārt Baltijas kausa aspektā Kazakevičs skatīsies, kā futbolistiem izlīdzināt spēles laiku.
Jūnijā Latvijas izlase aizvadīs treniņnometni, kurā paredzētas trīs spēles. Pirmajā spēlē būs "Daugavas" stadionā Baltijas kausa izcīņā pret Lietuvu, turpinājumā sekos pārbaudes spēle Vāciju, bet 10. jūnijā Tallinā risināsies noslēdzošā Baltijas kausa spēle pret Igauniju.
Spēle pret Vāciju varētu ietekmēt maču Baltijas kausā pret Igauniju, bet iespēja tikties ar spēcīgiem pretiniekiem ir ļoti svarīga spēlētāju izaugsmei, jo tā ne tikai rūdīs raksturu, bet arī ļaus tuvoties Vācijas spēles līmenim,
paskaidroja Kazakevičs. Lai arī spēle pret Vāciju diezgan būtiski ietekmēs stratēģiju Baltijas kausa izcīņā, Kazakevičam nav šaubu par izvēlētā risinājuma lietderību.
Kazakevičs pieļauj, ka to varbūt kāds uztvēra kā augstprātību, bet, kad viņu uzrunāja saistībā ar darbu izlasē, treneris skaidri sapratis, ka ir vajadzīga paaudžu maiņa. Viņš apzinājās, ka ideju realizēšanai būs vajadzīgs laiks, jo neatnāca uz komandu, kas pēdējā laikā rādīja spīdošu sniegumu un rezultātus. To visu saprotot, Kazakevičs atklāti pateica, ka ir gatavs trīs gadu līgumam, lai trešajā gadā runātu par reālu izredžu garantēšanu rezultāta sasniegšanai.
"Piespēle" podkāstā
-
Savā lietotnē meklē - Piespēle
Garums - 15 min; jauna epizode katru svētdienu.
Latvijas izlases izpildījumā Pasaules kausa kvalifikācijas startā uzvaru komandai gan nav, bet pēc diviem cienīgiem zaudējumiem pret Melnkalni un Nīderlandi sekoja rezultatīvs neizšķirts pret Turciju. Kazakevičs ir gandarīts, ka pret Turciju komandai izdevās nodemonstrēt tiešām kvalitatīvu sniegumu, kas, viņa ieskatā, varētu būt neliels atalgojums uzticamajiem līdzjutējiem, kuri sekoja izlases gaitām un atbalstīja.
Kazakevičs gan neslēpj, ka plāns, stājoties amatā izlasē, bija mazliet savādāks, jo 2020. gada janvārī neviens negaidīja tik būtisku Covid-19 ietekmi. Izlases plānā tolaik bija nometne martā un Baltijas kausa spēles jūnijā, kas ļautu septembrī uz Nāciju līgas spēlēm doties jau kā organizētai komandai. Taču Covid-19 krīze atstāja iespaidu un Nāciju līgā pirms pirmās spēles pret Andoru izlasei praktiski bija viens kopīgs treniņš. Treneris atzīst, ka Nāciju līgā ne vienmēr spēles pārsvaru komanda spēja realizēt pozitīvā rezultātā un gāja kā pa kalniem. Tomēr katrā nākamajā nometnē komandas sniegums kļuva saturīgāks.
Nāciju līgā Kazakeviča plāns bija spēlēs pret līdzvērtīgām vai mazliet vājākām komandām izveidot placdarmu savu ideju realizēšanai.
Treneris uzskata, ka bija ļoti būtiski, neskatoties uz diezgan lielo sabiedrības spiedienu, neatkāpties no savām idejām. Lai gan izlasē Kazakevičs strādā neilgu laiku viņš jau gana ilgi ir trenera profesijā, un uz daudzām lietām cenšas skatīties ļoti racionāli. Pilnīgi normāli treneris uztverot kritiku pēc neveiksmīgām spēlēm, tāpat arī mazo prieka stariņu pēc spēles Turcijā, kas tomēr nemaina ikdienas darbu.
Arī ārējo spiedienu Kazakevičs cenšas uztvert racionāli. Kā līdzjutējs viņš televīzijā skatās biatlonu un emocionāli pārdzīvo, kad Andrejs Rastorgujevs netrāpa izšķirošā mērķī, bet savā profesijā situāciju vērtē lietišķi.
"Es to [kritiku] nekad neuztveru ļoti personīgi, un, ja godīgi, arī diezgan neitrāli skatos uz sociālajiem tīkliem un komentāriem. Mans uzdevums ir darīt maksimāli profesionāli savu darbu. Kad es jūtu, ka ir kaut kur būtiski paskaidrot nianses, sabiedrībai, žurnālistiem, es to daru. Kad es redzu, ka tur vairāk ir emocijas un īsti neko vairāk nav ko piebilst, es vienkārši uztveru, ka tāda ir šī brīža situācija," paskaidroja treneris.
Kazakevičs ieviesa diezgan daudz izmaiņas gan spēles stilā, gan komandas vērtībās, kam jāatbilst, lai spēlētu nacionālajā izlasē.
Viņš to dēvē par cieņas un attieksmes, kā arī pašatdeves jautājumu. Arī spēlēs, kur neizdodas panākt vajadzīgo rezultātu, diez vai kāds pašlaik var pārmest komandai vēlmes un pašatdeves trūkumu, lai gan savulaik ar to bija problēmas, sacīja treneris.
Latvijas izlasē ir noteikumi, ko drīkst un ko nedrīkst, bet tie, pēc Kazakeviča teiktā, nav kā uz sienas uzrakstīti hieroglifi. Ir jābūt saprotamam rāmim, bet tas neparedz armijas disciplīnu. Rāmja ietvaros nepieciešama pozitīva un radoša vide, kurā spēlētāji sevi varētu apliecināt, uzsvēra Kazakevičs.
Medijos daudz ir runāts par pašmāju čempionātā sevi rezultatīvi apliecinājušo Artūru Karašausku, kuru Kazakevičs uz izlasi neaicina. Treneris uzsvēra, ka Artūrs ir kvalificēts futbolists un rāda pietiekami labu sniegumu, kam jāseko līdzi. Kazakevičs par muļķībām nosauca apgalvojumu, ka Karašauskam viņa laikā nebūs vieta izlasē. Tomēr treneris piebilda, ka
pašlaik Karašauska spēlē ir vairākas futbola nianses, pēc kurām vērtē spēlētāja atbilstību iekļaušanai pašreizējā izlasē.
Kazakevičs uzskata, ka vēl nav pienācis laiks, kad Artūrs varētu noderēt šī brīža spēles modelim, bet tas nav saistīts ar senāku laiku notikumiem U-21 izlasē vai Karašauska pašreizējo uzvedību, pret kuru trenerim nav nekādu iebildumu. Kazakevičs uzsvēra, ka viņam nebūtu problēmu pateikt, ja Karašauska situāciju izlases kontekstā ietekmētu citi faktori.
Valstsvienībā ik pa laikam treniņnometnēs izmēģina kādu jaunu spēlētāju, un Kazakevičs atzina, ka viņam ir zināmas bažas par diezgan plašu spēlētāju loku viņu veselības stāvokļa dēļ.
