Valstsvienību panākumi ir raisījuši sen nepieredzētu ažiotāžu un eiforiju. Uz hokejistu sasniegto valsts reaģēja ne tikai ar brīvdienu, bet arī ar naudas piešķiršanu, piešķirot 220 000 eiro prēmijām sportistiem, treneriem un apkalpojošajam personālam, kā arī 356 000 eiro sporta veida attīstībai. Arī basketbols, visticamāk, nepaliks bešā.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Vladimirs Šteinbergs vēl pirms Pasaules kausa noslēguma paskaidroja, ka par atbalsta mehānismiem basketbolam tiek domāts.
Savukārt kopš hokeja bronzas pagājuši jau vairāki mēneši, un rudenī tika nokomplektētas pirmās treniņu grupas kopš medaļu izcīnīšanas. Hokeja skolas "Kurbads" direktors Toms Bluks fundamentālas pieprasījuma izmaiņas nesaskata, bet audzēkņu skaita pieaugumu vairāk saista ar pandēmijas laikā piedzīvoto būtisko atbirumu. Patlaban situācija esot izlīdzinājusies.
"Teikšu godīgi – nav nekas savādāk kā citus gadus," teica Bluks. "Ir man interesanti zvani bijuši, ka 17gadīgs grib sākt trenēties tajā [pasaules čempionāta] iedvesmā, bet tas laikam ir par vēlu. Bet ar mazajiem plus mīnus tā statistika ir līdzīga."
Savukārt Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Aigars Kalvītis atzina, ka iespējamo pieaugumu nevar tik precīzi skaitļos izmērīt, bet noteiktas tendences par to liecina.
"[Hokeja federācijā] konstatējām, ka šī gada bērnu čempionātā būs par 600 spēlēm vairāk," pastāstīja Kalvītis. "Tas pieaugums ir par 30% vairāk spēļu, kas mums būs jāpalīdz nofinansēt. Tas tikai pierāda, ka hokejs ir pašā augšā."
Latvijas Televīzija aptaujāja vairāk nekā 20 bērnu hokeja un basketbola trenerus, sporta skolu vadītājus, aptverot visu Latviju. Hokeja treneri gan Rīgā, gan reģionos lielākoties akcentē vilkmi, ko radījis veiksmīgais pasaules čempionāts. Piemēram, Daugavpilī veidos jaunas interešu izglītības grupiņas, lai apmierinātu lielo pieprasījumu četrgadīgo un piecgadīgo bērnu vidū. Savukārt Liepājā iepriekš hokejā trenējās aptuveni 170 bērnu, tagad to skaits jau iestiepies nākamajā simtā.
Hokeja skolas "Prizma" vadītājs Ēriks Miļuns gan piebilst, ka pirmajās atjaunotā Rīgas "Dinamo" sezonās bērnu pieplūdums tomēr bijis lielāks.
Starp uzrunātajiem basketbola treneriem versijas atšķiras. Liela daļa audzēkņu pieplūdumu neizjūt, taču piebilst, ka masveidība jau iepriekš bijusi labā līmenī. Citi treneri tomēr pieredzējuši straujākas pārmaiņas. Spilgts piemērs ir brāļu Rodiona un Artūra Kurucu pilsēta Cēsis, kur Pasaules kausa pēdējā nedēļā trešdien uz treniņu ieradās deviņi jauni audzēkņi, pastāstīja treneris Mārtiņš Mīlbergs. Karsts telefons esot arī "Daugavas" Sporta nama (DSN) trenerim Mārtiņam Fominam, kurš trenējis trešdaļu pašreizējās pieaugušo izlases spēlētāju.
Hokeja treneris Oļegs Sorokins uzskata, ka pēctecības nodrošināšanai ļoti svarīgi būs finansiālā atbalsta mehānismi, un 2023. gadā gūtie panākumi ir savulaik piekoptās ziedojumu politikas augļi. Pirms pieciem gadiem kārtība tika ievērojami mainīta, adekvāts kompensējošs mehānisms joprojām nav izdomāts, kā rezultātā sportam naudas ir ievērojami mazāk.
"Es pēdējā laikā dzirdēju tādu domu: redz, kā – tagad naudu nedod, bet panākumi ir. Jāsaprot, ka tie panākumi nāk no tā laika, kad naudu deva vairāk," teica Sorokins. "No turienes jau tie čaļi ir izauguši, vecāki tajā laikā maksāja mazāk. Tātad vairāk bērnu tika piesaistīti hokejam, basketbolam vai jebkuram citam sporta veidam."
Savukārt Kalvītis stāstīja, ka Dānija, kura rīkos čempionātu pēc diviem gadiem, 2023. gadā jau ir dabūjusi desmit reizes vairāk naudas no savas valsts un pašvaldības, nekā saņēma LHF.
"Pavasarī mēs tikām atstāti: "Nu pierādiet, ka jūs paši varat!" Mēs pierādījām, ka paši varam, bet jāsaprot, ka atbalsts ir vajadzīgs, lai šo sporta veidu varētu uzturēt līmenī, lai varētu to attīstīt," teica LHF prezidents.
Latvijas Basketbola savienība (LBS) cer uz valsts atbalstu "Ekselences centra" jeb Rīgā bāzēta internāta izveidē, bet hokejā līdzīgu nodomu patlaban nav.
"Esam uzsākuši sarunas ar LBS par ekselences centra vai centru būtību un iespējām to realizēt nākotnē," teica IZM Sporta departamenta direktors Šteinbergs. "Ar Hokeja federāciju pagaidām tādas diskusijas nav uzsāktas, bet kopumā ir atbalstāma augstas klases centru izveides vai specializēta atbalsta mehānisma radīšanas perspektīva."
Pēc LBS aptuveniem aprēķiniem, izcilības centra projekta realizēšanai ik gadu būtu nepieciešami vismaz 700 tūkstoši eiro. IZM iepriekš ir pozitīvi vērtējusi arī ieceri paralēli veidot reģionālus centrus.
