- Tiesībsargs “Līkumos” konstatēja vairākus pārkāpumus
- Bijusī audzēkne liecina par vardarbību
- Aizbildnis stāsta par nevērīgu attieksmi pret bērnu veselību
- Lietu par vienaudžu seksuālo vardarbību vēl izmeklē
- Vietējie direktora darbu vērtē pozitīvi
- Bērnunama vadītājs sauc tiesībsargu par meli
- Bet pašvaldība saviem dienestiem uzticas
Pirms diviem gadiem Tiesībsarga birojs vairākos bērnunamos konstatēja pārkāpumus - nepaklausīgākos bērnus sūta uz tāliem internātiem, bet tos, kurus nevar savaldīt, ievieto psihoneiroloģiskajās slimnīcās. Pārbaužu laikā konstatēts, ka bērnus, kuri dzīvo bērnunamos, psihoneiroloģiskajās slimnīcās stacionē desmitiem reižu biežāk nekā tos, kas dzīvo ģimenē.
Pārkāpumus birojs aprakstījis divdesmit lappušu garā iesniegumā Ģenerālprokuratūrai, un tāpēc 2015.gada vasarā uzsākts kriminālprocess par bāreņu namu „Līkumi”, kas tagad pārdēvēts par ģimenes atbalsta centru „Saulstari”. Mainīts vien nosaukums, ne centra funkcijas. Eksperti pārbaudēs secināja, ka iestāde nesadarbojas ar pašvaldību, nedz ar policiju, nedz sociālo dienestu, faktiski nerisinot bērnu uzvedības problēmas, bet no bērniem vienkārši atbrīvojoties.
No bērniem ar uzvedības traucējiem vienkārši tiek vaļā
“Alkohola lietošanas gadījumi. Nekas netiek darīts, lai šim bērnam palīdzētu. Tā nav bērna pilnvērtīga attīstība, ja viņš ir tāds, kāds viņš ir, ar savu uzvedību, kuras dēļ viņš pat nereti tiek stacionēts psihoneiroloģiskajā slimnīcā,” stāsta Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.
Likums paredz, ka pašvaldībai uzvedības noviržu gadījumā katram bērnam jāizstrādā korekcijas programma, taču tāda prakse bērnunamā neesot piekopta.
“Vadītājs pats ar visu tiek galā. Viņš pilda visu institūciju funkcijas, gan uzvedības korekciju, gan izmeklēšanu, gan, kā viņš pats bija teicis – “es te esmu reizē arī policists, visi no manis baidās!” Tieši tādu frāzi lietoja. Nu nav pašam jābūt gan psihologam, gan policistam. Ja ir vardarbības gadījumi, par to ir jāziņo,” saka Grāvere.
Tiesībsarga iesniegumā prokuratūrai norādīti neskaitāmi gadījumi, kad bērniem ir bijuši uzvedības traucējumi, bet tā vietā, lai izstrādātu atbalsta programmu, viņi nogādāti stacionārā.
“Iesita pa seju ar kulaku, jo neatdevu šķiltavas”
Izrēķināšanās epizodēm, kurās pieminēts arī iestādes vadītājs Juris Boķis, ir lieciniece, jauniete Ineta. Meitene „Līkumos” nonākusi 14 gadu vecumā pēc tam, kad durvis aizvēris kāds cits bērnunams Krustpilī. Toreizējā “Saules” bērnunamā Ineta dzīvojusi kopš četru gadu vecuma.
“„Līkumos”? [..] Nu, daudzus sūtīja uz Ainažiem, uz Daugavpils psihoneiroloģisko slimnīcu. Mani nē. Mani nesūtīja,” stāsta Ineta.
Ineta ir viena no kriminālprocesa dalībniecēm, kas liecinājusi par pašas konfliktiem ar vadību un nofilmējusi arī kādu epizodi, kurā „Līkumu” direktors Boķis izrēķinās ar vienu puisi.
“Viņš, es esmu pati redzējusi savām acīm, vienu puiku vilka pa trepēm aiz skausta. Un man viņš iesita vienreiz pa seju ar kulaku tāpēc, ka es viņam šķiltavas neatdevu,” stāsta Ineta.
“Es biju filmējusi, es biju rādījusi un sūtījusi policijai Jēkabpilī. Viņi vispār vienaldzīgi bija,” saka Ineta.
“Nu, jā, šķiltavas. Es viņas visu laiku tā kā spaidīju un šķīlu. Es neesmu pilngadīga un man, redziet, man nedrīkst būt šķiltavas. Viņš man viņas prasīja, es viņam teicu, ka neatdošu, jo tās nav manas. Es svešu mantu nedrīkstu dot. Viņš sadusmojās, iedzina mani stūrī, bija ļoti daudz liecinieku, kas bija blakus, un iesita,” atceras Ineta.
Valsts policijas Jēkabpils iecirkņa darbiniece toreiz reaģēt atteicās, sacīja, ka video neesot saņemts. Inetas aprakstītie notikumi risinājušies pirms vairāk nekā pieciem gadiem, tie atstāti bez izskatīšanas.
Ilgošanās pēc bijušajām mājām Inetā nav jūtama. Gatavot ēst un citas sadzīviskas lietas iemācījusi drauga mamma. Bērnunamā atgriezties mēģinājusi vienu reizi, bet direktors aizdzinis, neļāvis apciemot māsīcai atņemtos bērnus. Un, dzīvojot vēl bērnunamā, nepalaidis uz mātes bērēm.
Konfliktu dēļ Ineta bijusi spiesta pamest mācības Sēlpils pamatskolā, un viņai ir speciālās izglītības diploms, viņa pabeigusi Adamovas speciālo internātpamatskolu. Šī skola figurējusi arī Jelgavas gadījumā, kur Jelgavas bērnunama zēns piekauts ar augstpapēžu kurpēm. Un šo lietu izmeklē.
Aizbildnis liecina: pret bērnu veselību izturas nevērīgi
Ar Latvijas Radio vairākkārt sazinās arī kāds kungs, kurš kļuvis par aizbildni jau diviem bijušajiem „Līkumu” audzēkņiem. Vīrietis lūdz anonimitāti, baidoties no iespējamām represijām pret sevi vai saviem aizbilstamajiem.
Vairākās sarunās viņš uzsver, ka puišiem palīdzējis nokārtot invaliditātes dokumentus un citas ar veselības aprūpi saistītas lietas, kas bērnunamā netika risinātas. Bezatbildība un nolaidība ir vārdi, ar kādiem viņš raksturo bērnunamā notiekošo.
Vienam puisim 18 gadu vecumā bijuši caurumi teju visos zobos, un bērnunamā tas pamatots ar bērna viedokļa uzklausīšanu. Negrib iet pie zobārsta, tātad nevajag.
Šo gadījumu labi atceras arī Grāvere no Tiesībsarga biroja.
“Viņam ir būtiski veselības traucējumi, un viņam invaliditāte nav noteikta, un tas ir ļoti būtiski tagad. Ja viņš ir invalīds no bērnības, tad ir pilnīgi cits pabalstu apmērs. Tagad aizbildnis viņam ir palīdzējis aiziet pie dakteriem, savākt pierādījumus. Tagad viņš ir atzīts par personu ar invaliditāti,” stāsta Grāvere.
Par prettiesisku atzīta arī bērnunama direktora rīcība pieminēto puisi it kā sliktas uzvedības dēļ izņemt no skolas īsi pirms 9.klases beigām, liedzot piekļuvi pamatizglītībai, kas valstī ir obligāta.
Iesniegumā dokumentēta arī pavirša apiešanās ar audzēkņu mantu, pārdodot dzīvokli, vai ieturot kabatas naudu gadījumos, kad lietotas apreibinošās vielas.
Par vienaldzību liecinot vēl citas epizodes. Kāda meitene vērsusies pie direktora, jo viņai uzmākušies citi puiši. Fakta izmeklēšana nav sekojusi. Vēl cita meitene ziņojusi, ka bērnunamā tikusi apzagta. Izstāstījusi to direktoram, bet policijai viņš izvēlējies neziņot. Pats esot policists, jo no viņa visi baidoties.
Seksuālās vardarbības lietu izmeklē jau divus gadus
Jūnijā apritēs divi gadi, kopš uzsākts kriminālprocess, un aizvien notiek pirmstiesas izmeklēšana. Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija par šiem pašiem nodarījumiem lietu neierosināja, un Jēkabpils policija vispār atteikusies reaģēt uz bērnu iesniegumiem par personāla vardarbību. Policijā šos gadījumus nekomentē.
Tikmēr Jēkabpils rajona prokuratūrā lietas uzraugošais prokurors Jānis Butlers saka, ka pagaidām kriminālprocesā viena persona atzīta par cietušo - kāds seksuālā vardarbībā cietis zēns.
No iesnieguma izriet, ka bijis fizisks kontakts starp diviem zēniem. Tajā figurē bikšu un apakšbikšu novilkšana un mēģinājums īstenot dzimumaktu. Tas noticis Rudzātu speciālajā internātskolā. Bērnunams veicis pārrunas, vēlāk secinājis, ka tās esot bijušas zēnu fantāzijas, jo abiem ir garīgā atpalicība. Prokuratūrā ilgajā procesā vaino kadru mainību policijā. Divu gadu laikā nomainījušies trīs lietas virzītāji, arī liecinieki ne visi sniedz liecības.
“Viens no iemesliem varbūt ir arī kadru mainība policijā. Nododot lietu citai personai, viss sākas no sākuma. Ir atkal jāapzina, kas tur ir, un tā persona, kas iepriekš izmeklēja, viņas vairs nav,” spriež prokurors.
Vietējie bērnunama direktora darbu vērtē pozitīvi
Jēkabpils rajona Salas novadā, kur atrodas bērnunams „Līkumi”, šo divu gadu laikā faktiski mainījies vien iestādes nosaukums. Bērnunamu aizvien vada tas pats direktors Juris Boķis, un pēcpusdienā, ap pulksten trijiem, kad bērnunamu apmeklē Latvijas Radio, tajā nav sastopams nedz direktors, nedz kāds no bērniem.
“Mums mazie tikai atgriežas ap pieciem no dārziņa. Jums ir jārunā ar direktoru vispār par bērniem,” saka kāds kungs.
Visi bērni esot skolās vai bērnudārzā. Garākā sarunā atklājas, ka iestādē kopumā reģistrēti aptuveni 30 bērni, bet uz vietas ikdienā dzīvo tikai divi pirmsskolas vecuma bērni.
Lielie bērni atbraukšot piektdien, brīvdienās. Mācoties Rudzātos, Biržos un Adamovā. Visi speciālajās internātskolās, kurās arī nakšņojot.
Nav gan saprotams, kāpēc bērni no Biržu skolas pēcpusdienā nebrauc atpakaļ uz bērnunamu, jo tas aizņemtu vien piecpadsmit minūtes.
Uzrunātie vietējie iedzīvotāji stāsta, ka bērni atbraucot brīvdienās un tad gan manot rosību gan bērnunamā, gan ārpus tā.
Vairāki vietējie paši strādā bērnunamā vai tur strādā kāds no viņu radiniekiem, tāpēc direktora darbu vērtējot kā normālu, pat labu. Viņš bērniem dodot pat pārāk lielu vaļu, neliekot pie darba.
Par to, ka bērnu skaitu bērnunamos valsts plāno samazināt, esot dzirdējuši. To vērtē negatīvi. Daudzi zaudētu darbu, varbūt atslēgtu ūdeni, min katlu mājas darbinieks, kas vienlaikus strādā arī „Saulstaros”.
Piemēram, Jānis saka, ka bērnu namā nostrādājis 38 gadus, bet Romāns ir dēls vienai no bijušajām darbiniecēm. Arī Gunārs bērnunama katlumājā strādā jau 20 gadus. No vietējiem noprotams, ka ministrijas solītā deinstitucionalizācija te netiek gaidīta.
“Es domāju, ka tiem, kas strādā, visiem interesētu, ka tas bērnunams paliek, daudz naudas ir ieguldījusi pašvaldība. Viss tiek remontēts, uzturēts. Vienkārši pametīs, ka nav pēc tam ne logu ne durvju? Neticas,” saka Gunārs.
Bērnunama direktors kritizē tiesībsargu un medijus
Iepriekšējā dienā sarunāt interviju ar centra direktoru neizdodas un pēcpusdienā bērnunamā viņš nav sastopams.
Īsā sarunā pa telefonu darba dienas vakarā Boķis vispirms atsakās runāt, jo piecos beidzies viņa darba laiks, taču vārds pa vārdam un viņš sāk kritizēt medijus un tiesībsargu.
“Jūs personīgi neesat nevienu dienu strādājusi ārpus ģimenes aprūpes sistēmā. Kā Jūs varat spriest par to? Es vienkārši pagaidīšu, ar ko tas viss beigsies. Kriminālprocess? Uz priekšu, lai darbojas cilvēki. Nav problēmu. Es nejūtos vainīgs. Es esmu neskaitāmas reizes to pateicis,” uzsver Boķis.
“Es Jums varu pateikt, ja Jūs mani ierakstāt, tad ierakstiet un lūdzu pasakiet tiesībsargs ir melis! Viņš ir melis,” paziņo bērnunama vadītājs.
Iesniegums, kas ir kriminālprocesa pamatā, esot safabricēts. Tajā skaitā aprakstītais seksuālās vardarbības gadījums audzēkņu starpā, kurā par cietušo atzīta viena persona.
“Tā lieta jau bija aizmirsta! Tur bija, ka divi puiši, atvainojos par izteicienu, pamēra krāniņus, un mēs šo informāciju bijām pamanījuši, un mēs pie šīs informācijas bijām strādājuši. Man ir visi sarunu protokoli. Ierodoties pie mums, viņi ieraudzīja šo informāciju un pacēla citā gaismā. Tas ir normāli? Viņi vēl tagad ķersta bērnus un intervē! Tad, kad divi gadi ir pagājuši, un bērni ir ar garīgo atpalicību! Es vienkārši sēžu mierīgi tagad un skatos, ar ko tas viss beigsies,” klāsta Boķis.
Pašvaldība saviem dienestiem uzticas
Salas novada pašvaldības vadītāja Irēna Sproģe saviem dienestiem uzticoties un par kriminālprocesu neinteresējoties.
“Mums tikai atsūtīja kriminālprocesa numuru, un mēs tikai paši spriežam, kas tas varētu būt, bet, kas konkrēti, mums nav zināms. Tik, cik mēs spriežam un saprotam, ka tur ir attiecībā pret diviem puišiem. Vārdu sakot, tas ir noticis Rudzātu internātskolā, un viņi abi tur ir palīduši zem segām. Un Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija atzina par labu esam to darīto darbu, ko darīja bāreņu nama speciālisti un skolas speciālisti, lai nepieļautu tādu gadījumu atkārtošanos,” saka Sproģe.
Salas novadā, kur pašvaldība par katru bērnunamā ievietoto bērnu maksā nepilnus 400 eiro mēnesī, nav nevienas audžuģimenes. Direktors pats ar bērniem tiekot galā visai labi, iesaka pārvērtēt tiesībsarga kompetences.
Jautāta, kādēļ bērniem aizvien neizstrādā uzvedības korekcijas programmas, Sproģe atbild: “Mums to papīru ir pārāk daudz. Lietas būtību jau nemainīs sarakstīti papīri, ja tie cilvēki paši tur ir bezatbildīgi.”
Salas novada vadītāja norāda, ka arī citas pašvaldības par bērnu uzturēšanu novadam maksā nepilnus 400 eiro mēnesī. Tātad nevarot būt runa par to, ka bērnunams gūtu lielu finansiālu labumu, bērnus uz piecām dienām nedēļā sūtot uz internātiem. Taču Labklājības ministrijas publiskotais pārskats parāda, ka reālās viena bērna uzturēšanas izmaksas 2015. gadā bāreņu namā sastādīja 1342,6 eiro. Šos statistikas pārskatu ministrijai iesniegusi pati Salas novada pašvaldība. Ministrijā min, ka lielās izmaksas varētu būt radušās remontdarbu un dārgas biroja tehnikas iegādes dēļ
Bet Kriminālprocesu uzraugošais prokurors Jānis Butlers nepiekrīt, ka pašvaldība par uzturētajām apsūdzībām neko nezinātu, un norāda, ka par šādiem pārkāpumiem, tai skaitā nolaidību, bijis pietiekams iemesls vērtēt iestādes vadītāja profesionalitāti, negaidot notiesājošu spriedumu.
“Pašvaldībai arī būtu aktīvi jāizvērtē personas atbilstība, vai šis darba stils un redzējums ir atbilstošs. Būtu, es uzskatu, pienākums veikt paplašinātu izpēti, vai ir kas veikts un vai viss ir atbilstoši normatīvajam regulējumam, bet tas neskar vairs kriminālprocesu,” norāda Butlers.
„Līkumu” lietas uzraugošais prokurors cer, ka būs taisnīgs iznākums. Vienlaikus viņš uzsver, arī tiesas lēmums nebūs viennozīmīgs. Tas būs pārsūdzams. Tikmēr bērnunama bijušai audzēknei Inetai ir cerība, ka bērni tiks sadzirdēti, jo līdz šim nepilngadīgajiem Jēkabpilī neviens neesot ticējis.
