Provizoriskie dati rāda, ka trīs ziemas mēnešu – decembra, janvāra un februāra – vidējā gaisa temperatūra Latvijā ir bijusi -1,5 grādi, bet klimatiskā norma ir -2,4 grādi.
Ziemas aukstākais mēnesis bija decembris, kad sals bija visnoturīgākais, vidējā mēneša temperatūra bija -3,1 grādi, bet tad sekoja relatīvi silts janvāris ar vidējo temperatūra -0,6 grādi un itin līdzīgs februāris ar -0,9 grādiem.
Ziemas aukstākais rīts bija 23. februārī, kad Zosēnos gaisa temperatūra noslīdēja līdz -23,7 grādiem,
bet daudzviet Latvijā šoziem sals tā arī nesasniedza pat -20 grādu atzīmi.
Ziemas siltākā diena bija 1. janvāris, kad daudzviet Latvijā tika sasniegti siltuma rekodi, Daugavpilī temperatūra pakāpās līdz 11,1 grādam.
Nokrišņu daudzums valstī kopumā šajos trīs mēnešos bijis ap 190 milimetriem, kas ir par aptuveni 30 % vairāk par klimatisko normu.
Siltā un nokrišņiem bagātā laika dēļ janvārī Daugavā starp Pļaviņām un Jēkabpili izveidojās liels ledus un vižņu sastrēgums, kas izraisīja lielus plūdus.
Ūdens līmenis Daugavā pie Jēkapils sasniedza vienu no augstākajām atzīmēm vēsturē.
Savukārt 10. februāra rītā Rīgā un tās apkārtnē puteni pavadīja pamatīgs pērkona negaiss ar vairākiem desmitiem zibens izlāžu.
Lai arī zibens snigšanas laikā Latvijā novērojams gandrīz ik ziemu, šoreiz zibeņošana bija neparasti intensīva.
Biezākā sniega kārta aizvadītajā ziemā izveidojās tās sākumā Kurzemes vidienē, kur pēc vairāku dienu snigšanas vidējais sniega biezums pārsniedza pusmetru, no LVĢMC novērojumus stacijām visbiezākā sniega kārta tika fiksēta
12. decembrī
Kuldīgā – 55 centimetri. Tā bija lielākā sniega kārta Latvijā kopš 2013. gada 9. aprīļa,
kad pēc garas ziemas Alūksnes pusē sniega dziļums sasniedza 70 centimetrus.
Aizvadītās ziemas vidējie rādītāji bijuši ļoti līdzīgi iepriekšējai – 2021./2022. gada ziemai, arī tās vidējā temperatūra bija -1,5 grādi un nokrišņu daudzums par 36 % pārsniedza klimatisko normu.
