Aktieris Egons Dombrovskis izrādē atveido galveno tēlu Vinstonu Smitu. Cilvēku, kurš ir gatavs pretoties sistēmai, Lielajam brālim - varai ar vienu vienīgu patiesību, kur cilvēka personībai vairs nav nozīmes. Cilvēkus uz skatuves izseko domu policija. Cilvēki dzīvo nepārtrauktās bailēs no tā, ka viņus novēro Lielais brālis, kurš viņus var sodīt jebkurā mirklī, lai, nežēlīgi spīdzinot, pārliecinātu par vienīgo patiesību.
Sarežģīts materiāls, par ko grūti runāt, uzskata Egons Dombrovskis: "Šī iestudējuma laikā man radies ļoti daudz pārdomu. Es biju lasījis Orvelu 25 gadu vecumā, jau tad tas atstāja iespaidu, tagad tas atstāja vēl lielāku."
Pārdomu esot ļoti daudz - par to, kā uzbūvēta pasaule, par sistēmu, ko ir vai nav iespējams mainīt, vai katrs no mums varētu būt revolucionārs. "Jebkurā iestudējumā, līdz ko tu tajā piedalies, sāc iedziļināties un par to domāt, bet Orvels - tas ir tāds, šī ir tāda izrāde! Es brīnos, kā notiek process. Mums bija mīļš vārds - var arī tā, tu vari tā un vari šitā, fantāzija tik lido. Visu laiku maisam gals vaļā, līdz beidzot režisore saka - taisām to maisu ciet, pie kaut kā ir jāpaliek," stāsta Egons Dombrovskis.
Forma ietver saturu. Tas, kā Orvels stāsta stāstu, ir ģeniāli, tas, kā viņš ietver vajadzību lietot domāšanas orgānu - smadzenes un prātu, saka režisore Laura Groza-Ķibere: "Mēs speciāli nevienu neprovocējam īpaši domāt vai kaut ko formulēt, bet tas būs nepieciešams, lai varētu elementāri saprast sižetu. Gribi nākt mums līdzi? Cilvēks būs spiests iedziļināties."
Ne Orvels, ne izrādes radošā komanda nenodarbojas ar moralizēšanu, uzsver režisore. Iestudējuma pamatā ir Roberta Aika un Dankana Makmillana 2013.gadā radītais dramatizējums, kurš tajā pašā gadā ar lieliem panākumiem iestudēts Londonā. Iecere iestudēt šo romānu Liepājā vienkārši atnākusi, tā nav speciāli meklēta šim laikam.
Civilizācijā evolūcija notiek, taču esot sajūta, ka mēs rotējam, saka režisore: "Asiņainais 20.gadsimts nav aktualizējis vajadzību iet citu ceļu sabiedrībai. Pasaule joprojām bruņojas, resursi, ko varētu investēt izglītībā un kultūrā, tiek investēti militārā aprīkojumā. Visas valstis nodarbojas ar bruņošanos, tādā pasaulē mēs dzīvojam. Runāt, ka Orvela idejas varbūt ir pārspīlētas, ir smieklīgi. Viņš kā ļoti jūtīgs sabiedrības loceklis, kādi ir visi mākslinieki, it sevišķi īpaši apdāvinātie, manuprāt, ir ģēnijs, ar saviem sensoriem to sajuta un uztvēra daudz sakāpinātāk, gan komentējot notikušo pieredzi, gan arī to, ka klimats pēc abiem pasaules kariem 20.gadsimtā būtiski nav mainījies."
Džordža Orvela romāns "1984" ir viens no slavenākajiem pagājušā gadsimta darbiem, tas iekļauts simts ietekmīgāko jebkad sarakstīto grāmatu sarakstā. Par antiutopiju nodēvēto romānu autors sarakstījis pēc Otrā pasaules kara - 1948.gadā (publicēts 1949.gadā), radot apokaliptisku nākotnes redzējumu par 1984.gadu.
Kā esam vēstījuši, Orvela nākotnes vēstījumu papildina Andra Vētras veidotās video projekcijas, spilgta Mārtiņa Vilkārša scenogrāfija, kas saplūst līdzībās ar Ilzes Vītoliņas veidotajiem kostīmiem un Lienes Gravas horeogrāfiju. Gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis. Orģinālmūziku izrādei radījis mūziķis Kārlis Auzāns.
