Savu piedalīšanos festivālā, kas jau rit Valmierā, aktieris Arturs Krūzkops raksturo šādi: “Burvīga pieredze šeit, Valmierā, var satikt kolēģus, tā ir forša aktieru, profesionālo aktieru radošā nometne, un atmosfēra šeit superīga.”
Viņš piedalās izrādē “Uzvara ir mirklis”, kas norisināsies futbola laukumā, jo izrāde ir par leģendāro Latvijas un Turcijas futbola izlašu spēli pirms 17 gadiem, kad Latvija pirmoreiz iekļuva Eiropas čempionāta finālā.
Izrāde būs savā ziņā spēles rekonstrukcija, kuras gaitā aktieri un režisors Valters Sīlis meklē atbildi, kas notiek, kad uzvara kļūst par atmiņām.
Ja šis iestudējums aizritēs futbola laukumā, tad režisores Ingas Tropas izrāde-instalācija “Vijolīšu apsēstība” norisināsies Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas 12 telpās un būtībā skatītājs būs viens ar redzēto un savām emocijām.
“Sākoties Covid-19 laikam un karantīnai, apstākļos, kur ir jāievēro ļoti daudz piesardzības normas, ļoti dabīgi izauga šāds formāts, un es domāju, tas ir vispareizākais formāts šim stāstam, tieši šis vientuļais kaut kādā ziņā ceļš, kaut gan skatītājs pilnībā nebūs viens, viņu pavadīs vesels darbinieku sastāvs, bet būtībā tas ceļš viņam ir jāiet vienam pašam, pašam esot šajās daudzās telpās, jāliek tie puzles gabaliņi kopā,” uzskata režisore.
Izrāde “Vijolīšu apsēstība” ir stāsts jeb tikšanās ar japāņu mākslinieci Jajoi Kusamu.
“Viņa ir tāda persona, kas mani ārkārtīgi iedvesmo stāstam par citādāko, par šo citādāko, kurš spēj nepazaudēt sevi un spēj integrēties šajā pasaulē, un spēj saprast to, ka ir jau forši tai pasaulē, ka viņa ir tik dažāda un tik krāsaina,” atzīst Tropa.
Kopumā festivālā būs piecas pirmizrādes pieaugušajiem, kuru tematiku festivāla direktors Reinis Suhanovs raksturo kā saistītu arī ar šo laiku.
“Šogad, ņemot vērā pandēmijas uzkurināto tēmu, ir saskarsme un tāda vienojošā tēma ir dokumentāli notikumi par eksistenciāliem jautājumiem, kā es smejos, varbūt liekas iekšēji sarežģīts nosaukums, bet tā jēga ir tāda, ka ir kaut kādas dokumentāli notikušas lietas vai cilvēki, un par viņām mēs reflektējam, kā tas notiek lielākajā daļā no mūsu jauniestudējumiem,” stāsta Suhanovs.
Un, protams, meklētas dažādas izteiksmes formas, lai mākslas baudījums būtu, bet būtu arī drošība, tāpēc festivālu papildinās – notikums skatlogā, kostīmu un skaņas uzvedums, klausāmizrāde un arī distancēšanās disko.
“Ja mēs esam festivālu organizējot piecus gadus gājuši uz to, lai būtu festivāla centrs, lai būtu festivāla sajūta pilsētā, tad pēdējos divus gadus tas tiešām bija arī izdevies ar vērienīgām festivāla pilsētiņām un tiešām sajūtu, ka tu aizbrauc un ir sajūta, ka viss notiek, tad tagad ir pretēji, jo pulcēšanās ir nevēlama, bet nu jā, gribējās to sajūtu tomēr, un radās tāds žanrs kā distancētais disko,” saka Suhanovs.
Ideja esot pavisam vienkārša – RISEBA arhitektūras vasaras skolas studenti izstrādāšot struktūru Dīvaliņu pļavās, kur saprotami būs cilvēkiem, ka varu atnākt uz pasākumu, varu tur ballēties un tiks ievērota mana privātā telpa, es nevarēšu grūsties citam virsū, cits nevarēs man grūsties virsū, un būs iespēja būt kopīgā ballītē, kuru vadīs brīnišķīgas personības no teātra pasaules.
Festivāla noslēguma dienā, kas sakrīt ar režisora Oļģerta Krodera 99 jubileju, Valmierā tiks atklāts viņam veltītais mākslas objekts “Krodera ābele”.