Dailes teātris ar «Rotkho» devies viesizrādēs uz Odeona teātri Parīzē

Dailes teātris ar izrādi "Rotkho" dodas izpārdotās viesizrādēs uz Parīzes slaveno Odeona teātri ("Odéon – Théâtre de l'Europe"). Francijā iecerētas deviņas "Rotkho" izrādes no 31. janvāra līdz 9. februārim, informēja teātra pārstāvji.

Izrādes "Rotkho" panākumi Latvijā un Polijā, viesizrādes pagājušajā gadā Atēnās, kā arī kritiķu un kuratoru augstais novērtējums ir raisījis starptautisku interesi, un teātris arvien saņem uzaicinājumus uz dažādiem festivāliem.

Dailes teātra direktors Juris Žagars norādīja: "Esam gandarīti, ka mūsu "Rotkho" deviņas izrādes ir pilnībā izpārdotas slavenajā Odeona teātrī, kas ir Francijas teātra simbols. Esam novērtēti, Lukaša Tvarkovska radošā komanda un Dailes aktieri saņem stāvovācijas, mūs aicina starptautiskie kuratori, un iespēju robežās mēs plānojam viesizrādes ārzemēs. Mūs gaida Milānā un Barselonā, ir ielūgums uz Vīnes "Festwoche", kas ir viens no ievērojamākajiem Eiropas kultūras festivāliem, arī uz Berlīni. Nākamgad esam aicināti uz Ņujorku un Kanādu, bet tas, protams, ir sarežģīti loģistikas un laika ziņā. Tik iespaidīga, apjomīga un ambicioza izrāde ir ne vien īpašs notikums Latvijas teātrī, bet arī notikums, kas novērtēts starptautiski.

"Rotkho" iestudēšana mums bija milzīgs izaicinājums – tā ir visu laiku sarežģītākā izrāde Dailes teātrī, bet tā ir izrādījusies lielā ieguldījuma vērta un turpina nest Latvijas vārdu pasaulē."

Iedvesmojoties no Marka Rotko darbiem, poļu režisors Lukašs Tvarkovskis ar starptautisku komandu un Dailes teātra kolēģiem Dailes teātrī iestudēja izrādi "Rotkho", kas pirmizrādi piedzīvoja 2022. gada martā.

Mākslinieka un scenogrāfa Fabjēna Ledē radītā skatuves telpa Dailes teātrim ir nebijuša mēroga tehnoloģisks izaicinājums. Izrādes scenogrāfijā tiek strādāts ar video un gaismu, atklājot mijiedarbību starp fiziskās mākslas mistēriju un virtuālo mākslu jeb mākslas dublikātu. 

Skatuves risinājumu veido piecas kustīgas, bet noslēgtas būves. Skatītāji tur notiekošo vēro septiņās tiešraides projekcijās. Skaņas, gaismas un video pultis tiek savstarpēji sinhronizētas, lai nodrošinātu vajadzīgās izteiksmes iespējas un pēkšņas skatuviskās ilūzijas. Skaņas aparatūra ļauj nodrošināt 120 decibelu skaņas intensitāti, kas līdzvērtīga tai, ko rada līdzās stāvošs iedarbināts helikopters.

Izrādi veidojusi starptautiska mākslinieciskā komanda. Režisors, lugas autore, video mākslinieks un komponists ir no Polijas, scenogrāfs ir francūzis, kostīmu mākslinieki ir no Vācijas, bet gaismu mākslinieks ir lietuvietis. Lielākā daļa aktieru ir no Dailes teātra, bet izrādē piedalās arī divi lieliski poļu aktieri no "JK Opole" teātra Polijā, kā arī divi ķīniešu neprofesionālie aktieri no Rīgas.

Izrāde "Rotkho" novērtēta ar vairākām "Spēlmaņu nakts" 2021./2022. gada balvām – "Gada lielās formas izrāde", "Gada režisors" Lukašs Tvarkovskis, "Gada vizuālā tēla autors" Fabjēns Ledē, "Gada aktrise otrā plāna lomā" par Melas Rotko lomu – Vita Vārpiņa. 

Izrāde saņēma arī virkni nomināciju – aktieris Juris Bartkevičs tika nominēts "Spēlmaņu nakts" 2021./2022. balvai kategorijā "Gada aktieris otrā plāna lomā" par Rotko lomu, Katažina Osipuka (Destiny Hope) nominēta kā "Gada aktrise otrā plāna lomā", Andžejs Jakubčiks kā "Gada aktieris otrā plāna lomā" par Aktiera lomu, nominācijā "Gada vizuālā tēla autors" izvirzīti Jakubs Lehs (video) un Euģenijus Sabaļausks (gaisma), Lubomirs Gželaks nominēts par "Gada jaundarbu mūzikā" un Pavels Sakovičs saņēmis nomināciju kā "Gada horeogrāfs vai kustību mākslinieks".

Izrādes māklinieks un scenogrāfs Fabjēns Ledē un kostīmu māksliniece Svenja Gasena 2022. gadā saņēma Polijas skatuves dizaina un kostīmu festivāla "Scena w Budowie" galveno jeb "Golden Pocket" Grand Prix balvu par "Rotkho" scenogrāfiju un kostīmiem. 

Izrādes stāsta centrālā tēma ir viltojums un oriģināls, kā arī to paradoksālās metastāzes virtuālajā vidē. Lukašs Tvarkovskis izveidojis izrādi, kura cenšas izpētīt, ko īsti nozīmē jaunā tendence mākslas darbus veidot digitālā vidē un nodrošināt ar blokķēdes tehnoloģiju. Izrādes pamatā ir patiess stāsts par mākslas viltošanu un afēru – kāda Marka Rotko glezna tika pārdota par 8,5 miljoniem dolāru, bet izrādījās viltota. Vai viltots mākslas darbs spēj aizkustināt tikpat ļoti kā oriģināls? Kāda nozīme ir mākslinieka darba autentiskumam un, visvarīgākais jautājums, – vai teātra mākslas nepastarpinātā pieredze ir pasargāta no šādiem tirgus principiem?

Izrādes nosaukums "Rotkho" ar nolūku veidots, lai samulsinātu skatītāju – slavenā mākslinieka vārda pareiza rakstība angļu valodā ir "Rothko". No vienas puses, "Rotkho" ir slavenā mākslinieka uzvārda kropļojums, līdzīgi kā slaveni zīmoli tiek aizstāti ar viltojumiem, piemēram, "Adibas "vai "Dolce Banana". No otras puses, izrādes nosaukums ilustrē Grēma Rovlinsona izvirzīto hipotēzi, ka neatkarīgi no burtu kārtības mēs spējam saprast rakstīto tekstu, ja vien vārda pirmais un pēdējais burts paliek savā vietā.

Izrāde tapusi sadarbībā ar Polijas "JK Opole" teātri ("JK Opole Theater"; "Jan Kochanowski theatre") un Adama Mickeviča institūtu ("Instytut Adama Mickiewicza") un ar Polijas Republikas Kultūras un nacionālā mantojuma ministrijas līdzfinansējumu.

Lomās: Juris Bartkevičs, Kaspars Dumburs, Ērika Eglija-Grāvele vai Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Jaņa Huana (Yan Huang), Andžejs Jakubčiks (Andrzej Jakubczyk), Rēzija Kalniņa, Katažina Osipuka (Katarzyna Osipuk), Artūrs Skrastiņš, Mārtiņš Upenieks, Vita Vārpiņa, Toms Veličko, Sjaočeņs Vans (Xiaochen Wang).

Radošā komanda: režisors – Lukašs Tvarkovskis (Lukasz Twarkowski), dramaturģe – Anka Herbuta (Anka Herbut), scenogrāfs – Fabjēns Ledē (Fabien Lédé), kostīmu māksliniece – Svenja Gasena (Svenja Gassen), horeogrāfs – Pavels Sakovičs (Pawel Sakowicz), komponists – Lubomirs Gželaks (Lubomir Grzelak), video mākslinieks – Jakubs Lehs (Jakub Lech), gaismu mākslinieks – Euģenijus Sabaļausks (Eugenijus Sabaliauskas), režisora asistenti – Mārtiņš Gūtmanis, Diāna Kaijaka, Ādams Zdunčiks (Adam Zduńczyk), kostīmu mākslinieces asistents – Bastians Steins (Bastian Stein), dramaturģes asistente – Linda Šterna, video mākslinieka asistents – Ādams Zdunčiks (Adam Zduńczyk), video kameru operatori – Arturs Gruzdiņš, Jonatans Goba, tulki mēģinājumu procesā – Diāna Kaijaka, Elza Marta Ruža, izrādes vadītāja – Indra Laure vai Iveta Boša, producente – Ginta Tropa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti