Trauki, vāzes, svilpaunieki un citi Latgales keramikas meistaru un vecmeistaru darbi ir ieņēmuši savu goda vietu Latgales kultūrvēstures muzeja krājumā. 351 darbs ir mākslas zinātnieka un kritiķa Jāņa Pujāta keramikas kolekcija, ko muzejam pirms diviem gadiem uzdāvināja Pujāta māsas dēls Mārtiņš Kronis. Nupat ir pabeigta darbu dokumentēšana, un tie ir kļuvuši par daļu no Nacionālā muzeju krājuma.
"Šim svečturim, re, līmēts, un blakus ir svečtura fragmentiņi. Ļoti labi, ka tas nav tikai saplēsts, bet līdzi ir arī fragmenti. Tas atvieglo restauratora darbu. Ja kopskaitā ņem, tad restaurējamie priekšmeti būtu kādi 60," rāda muzeja krājuma nodaļas vadītāja Evita Kozule.
Kolekciju veido gan pagājušā gadsimta 30. gadu vecmeistaru, gan mūsdienu autoru darinājumi. Lielākai daļai izstrādājumu autori jau ir noteikti, palikuši arī vēl nenoskaidroti. Zīmīgi, ka blakus plaši pārstāvētiem meistariem ir daudz arī tādu, kuru darbi līdz šim muzejā ir bijuši nelielā skaitā vai to nav bijis nemaz.
"Lūk, šāda vāzīte, kuras autors varētu būt Ontons Ivanovskis, par Ontonu Inavovski vispār maz informācijas," saka Kozule.
Latgales podniecība ieņem svarīgu vietu Latvijas kultūras kanonā, un tas ir Jāņa Pujāta nopelns. Latgales tautas mākslu, īpaši keramiku, viņš bija pētījis visu mūžu.
"Vēl svarīgs Jāņa Pujāta veikums ir 1980. gadā aizsāktā tradīcija, 40 gadu garumā tā notiek, - Latgalē tiek rīkotas podnieku dienas. Tas arī ir ļoti zīmīgs gads, kad esam šo kolekciju ielikuši savā krājumā un atdodam godu Jāņa Pujāta veikumam," uzsvēra muzeja galvenā krājuma glabātāja Renāte Vancāne.
Darbs pie kolekcijas izpētes turpināsies. Vēlāk jaunieguvumi papildinās arī pastāvīgo keramikas ekspozīciju. Pagaidām darbus var apskatīties internetā Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga sistēmā. Muzeja Latgales keramikas kolekcija ar teju 3000 darbu 130 autoru izpildījumā pašlaik ir lielākā Latvijā.
