Simfonijas un operas, oratorijas un kinomūzika, dziesmas solistiem un korim. Pilnīga simfoniskā orķestra pārvaldīšana un kora balsu salikuma nianšu precīza pārzināšana – tas viss nav tikai Latvijas Valsts konservatorijā profesora Ādolfa Skultes iemācīts, bet arī no kādām smalkākām sfērām diktēts. Šis vārds gan īsti neatbilst Imants Kalniņa smalkajai mākslinieciskajai brīvībai, proti, iespējai komponēt visu, ko sirds kāro. Pie dažām savām kordziesmām autors pierakstījis žanra apzīmējumu „sovjet”.
Kaut gan varas iestādēm bija jūtamas grūtības ar šo garā lielo, brīvdomīgo komponistu, kurš pēc augstskolas beigšanas tika „izsūtīts” no galvaspilsētas uz Liepāju, Imantam nekas nebija pretim sacerēt pāris iekārtu atbalstošu skaņdarbu. Taču viņš veica to tik prasmīgi, ka nekad nenodeva savus ideālista principus.
Rakstīja dziesmas par Latvijas skaistumu un cilvēcisku pārdzīvojumu tēmām, kurus varēja klausīties gan tā, gan šā. Kaut vai slavenais "Apliecinājums" (Ļeņinam), kur pēc Imanta Ziedoņa dzejas rindām „āmen” vietā piekabināts „Ļēņin…”
Dziesmas tapšanas vēsture īsumā bija šāda – jandāliņš ar Imanta Kalniņa rokgrupu "2xBBM" jau bija piemirsies, un komponistam piezvanīja no Latvijas PSR Kultūras ministrijas – vai varot sacerēt uz Dziesmu svētku simtgadi kaut ko par partiju.
Kalniņš centās uzturēt diplomātiskas attiecības ar ministriju, un arī tolaik, tāpat kā tagad, šādi politiski pasūtījumi allaž bija labi apmaksāti. Imants zvanīja otram Imantam, Tautas dzejniekam Ziedonim, vai viņš varētu kaut ko par tēmu uzrakstīt. Kaut gan negribīgi, bet dzejnieks kaut ko arī sacerēja un Kalniņš akadēmiski klasiskā kora faktūrā dziesmu radīja.
Kad aiznesa notis uz ministriju, tur ierēdņi iebilda, ka dzejā taču nav ne vārda par prasīto tēmu. Jā, bet nosaukums ir – "Ļeņinam", iebilda skaņradis. Jā, bet tekstā nav, tas neder. Komponists zvanīja dzejniekam, bet tas atbildēja, ka dzejā neko negrozīšot un klāt pierakstīt arī nevarot. Tad nu Imants Kalniņš dziesmas beigās pievienoja skaistu noslēgumu jeb kadenci ar prasīto vārdu. Nu, apmēram tā kā baznīcā korāli nobeigtu ar vārdiem „āmen”. Svarīgākie vārdi jau bija izskanējuši pašā sākumā un īsti revolucionāri – „asni saknes akmenī dzen”. Tad „piedzimst zibens balts” un cauri ir ar jums, mīļie, atliek vien dziedāt „āmen” – tāda bija dziesmas jēga.
1973. gada Dziesmusvētku simtgades koncertā apvienotais koris dziesmu "Ļeņinam" nodziedāja lielā pacilātībā un aplausi bija veltīti ne jau revolūcijas vadonim, bet gan abiem Imantiem – Kalniņam un Ziedonim.
