Baroka mūzikas svētki – līdz pat septembra sākumam

Rīgas Senās mūzikas centrs aicina ikvienu izbaudīt patiesi skaistus baroka mūzikas svētkus jau piektajā Rīgas Vēsturiskās mūzikas un dejas festivālā, kas kļuvis par nozīmīgu mākslas tradīciju Latvijā un Baltijas reģionā.

Festivāls klausītājus aizraus ar vienīgi baroka mūzikai raksturīgo graciozitāti, smalkumu un greznumu, kā allaž pārsteidzot ar daudzveidīgu programmu.

Rīgas Senās mūzikas centrs, kas ir vienīgā šāda līmeņa kompānija Baltijā, nenogurdinoši attīsta misiju atskaņot un iepazīstināt uzticamos klausītājus un skeptiķus ar senās mūzikas nebeidzamajiem dārgumiem, padarot seno mūziku tuvu un saprotamu. Festivāla mākslinieki ikvienu koncertu atskaņo vienīgi uz vēsturisko instrumentu kopijām, īpaši pietuvinot laikam, kurā mūzika tapusi. Šādi, uzburot maģisku atmosfēru, ikvienam ir iespēja izjust laikmeta elpu.

Koncertos piedalīsies gan izcilākie pašmāju mākslinieki, gan ārzemju viesi, atskaņojot gan Latvijas vēsturiskajā teritorijā tapušo mūziku, gan daudzveidīgu baroka mūzikas buķeti no dažādu Eiropas baroka komponistu daiļrades. Sadarbībā ar Radošā Eiropa projektu Eeemerging Emerging European Ensembles uzstāsies lieliskais senās mūzikas ansamblis 4 Times Baroque no Vācijas. Tāpat īpašs notikums būs Henrija Pērsela operas Didona un Enejs uzvedums.

Festivāla ieskaņas koncerts notiks jau 2. augustā plkst 20.00 Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā, kurā baroka kora Collegium Choro Musici Riga solistu un baroka orķestra Collegium Musicum Riga solistu izpildījumā un diriģenta Māra Kupča vadībā skanēs baroka meistara Johana Valentīna Mēdera Motetes, kuras tapušas tepat Rīgā.

5. augustā mākslas muzejā Rīgas Birža plkst 18.00: vēsturisko pūšaminstrumentu ansamblis Stadt- Hautboisten Riga, vadītāja Kristīne Kupča. Programma: Hautbois dans l'amour.

18. gs. pirmās puses skaņdarbi vēsturisko pūšaminstrumentu ansamblim, kuru centrā tā laika populārā izklaides un deju mūzika, ko komponējuši tā laika izcilākie komponisti, kā F. Kuperēns, Ž. B. Lulli, G. F. Hendelis, H. Persels u.c. Šādu sastāvu muzicēšanas prakse no Versaļas ātri vien izplatījās visā Eiropā, arī Latvijā un Rīgā, jo jau 17. gs beigās Rīgas ballēs skan šāda mūzika, ko no mūziķu balkona atskaņo pilsētas mūziķi – obojisti.

9.augustā Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā plkst 18.00: Maija Kļaviņa (traversflauta), Gertruda Jerjomenko (klavesīns). Programma: BACH - sonātes flautai ar klavesīnu.

15. augustā mākslas muzejā Rīgas Birža plkst 18.00: Labākais 2016. gada jaunais senās mūzikas ansamblis 4 Times Baroque (Vācija) ar programmu La Rosignola. Senās Mūzikas ansamblis 4 Times Baroque kā savu mērķi izvirzījuši pasniegt vēsturisko mūziku dzīvā, uzrunājošā atskaņojumā. Senajai mūzikai nav jābūt senai vai antīkai, no tās jāsmeļas nepārtrauktu enerģiju. Programmā Lakstīgala La Rosignola soprāna balss un blokflauta būs kā lakstīgalas balss imitācija. Šāds atveids parādās 17. gadsimta madrigālos, ārijās un citās formās, kuras dzirdēsiet šajā programmā.

20. augustā sadarbībā ar Rīgas svētku programmu - Rīgas Sv. Pētera baznīcā plkst 13.00: Henrija Pērsela opera Didona un Enejs. Piedalās: Ilze Grēvele (soprāns), Rinalds Kandalincevs (baritons), baroka koris Collegium Choro Musici Riga, baroka orķestris Collegium Musicum Riga, diriģents Franck-Emmanuel Comte (Francija).

23. augustā Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā plkst 20.30: Ilze Grēvele (soprāns), Agnese Kanniņa-Liepiņa (baroka vijole), Laura Šarova (baroka vijole), Anatoly Grindenko (viola da gamba, Krievija), diriģents Māris Kupčs. Programma: 1704.

26. augustā mākslas muzejā Rīgas Birža plkst 18.00: Senās mūzikas ansamblis Neymann Ensemble (Latvija, Austrija, Itālija) un Valmieras Drāmas teātra aktieris Ivo Martinsons. Programma: “Viljam, kas ir mīlestība?”

Runā, ka Viljama Šekspīra (1564-1616) lugas un soneti aptver 33 tēmas - drosmi, prieku, ilgas, nodevību, laimi, neatlaidību, iekāri u.c. Un tam visam pāri mīlestība!

Jau 401 gads ir pagājis, kopš slavenais angļu dzejnieks un dramaturgs ir miris, bet viņa domas līdz pat šodienai 21. gadsimta cilvēkam bieži ir aktuālas un tik tuvas.

Koncertprogrammā "Viljam, kas ir mīlestība?" skanēs 16. gadsimta otrās puses mūzika, kā arī pievienosies un paša Viljama Šekspīra tēlā iejutīsies viņa daiļrades pētnieks, Valmieras drāmas teātra aktieris Ivo Martinsons.

3. septembrī mākslas muzejā Rīgas Birža plkst 18.00: Liene Madern-Stradiņa (klavesīns). Programma: Mūzu dialogi. Mūzika no Apgaismības laikmeta Francijas.

Liene Madern-Stradiņa specializējas vēsturisko instumentu spēlē (klavesīns, ērģeles). Īpaši interesē 17. un 18. gs. mūzika. Absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, iegūstot maģistra grādu klavierspēlē. Vēlāk pārcēlusies uz Nīderlandi, kur studējusi vēsturisko instrumentu spēli pie izcilā Tona Kopmana un Fabio Boniconi Hāgas Karaliskajā Konservatorijā. Šobrīd turpina studijas maģistrantūrā Amsterdamas Konservatorijā. Viņa regulāri koncertē Eiropā, piedaloties dažādos senās mūzikas festivālos kā solo klavesīniste, kā arī ar ansambļiem Cutting Edge un Più Corde.

Ieeja koncertos bez maksas, izņemot festivāla koncertus mākslas muzejā Rīgas Birža, kur ieeja būs muzeja pastāvīgās ekspozīcijas biļete (iepriekšpārdošanā).

Sekot Rīgas Vēsturiskās mūzikas un dejas festivāla programmai var www.earlymusic.lv, kā arī sociālās saziņas tīklos ''Facebook'', tviterī un draugiem.lv.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Populārākie
Interesanti