Pētījums tiek veikts jau devīto gadu, un tā rezultātu salīdzināšana sniedz iespējas sekot līdz, kā mainās Latvijas iedzīvotāju mūzikas lietošanas paradumi, ko un kādu mūziku klausās mūsu iedzīvotāji, kāda ir tendence sabiedrības izpratnē par intelektuālā īpašuma jautājumiem nozarē.
Tradicionāli pētījumā, ko sadarbībā ar LaIPA veic socioloģisko pētījumu aģentūra "Kantar", tiek noskaidroti arī populārākie mūzikas žanri. Šajā ziņā joprojām stabilu līderpozīciju ieņem popmūzika – to patērē 40% iedzīvotāju. Popmūzikas popularitāte beidzamo gadu laikā nav būtiski mainījusies, jau no 2019. gada svārstoties ap 40%. Tikpat stabili otrajā pozīcijā ir rokmūzika. To pēc 2023. gada aptaujas datiem regulāri klausās 17% iedzīvotāju. Arī šis rādītājs gadu gaitā ir bijis faktiski nemainīgs. Savukārt šobrīd uz festivālu skatuvēm tik aktuālo hiphopa mūziku patērē vien 4% mūzikas cienītāju, kas kopumā šim žanram dod dalītu 6./7. vietu.
"Jāatzīmē, ka mūzikas patēriņa pētījums analizē datus gadu griezumā un dod iespēju autoriem, izpildītājiem, producentiem, pasākumu rīkotājiem sekot līdzi sabiedrībā aktuālajām tendencēm, plānojot savas nākotnes muzikālās aktivitātes," norāda LaIPA izpilddirektore.
Kā ierasts, pētījumā iekļauti arī jautājumi par mūzikas iegūšanas veidu. Absolūtais vairākums aptaujāto norāda, ka mūzikas ierakstus neiegādājas – šādu atbildi snieguši 70% respondentu. "Ja salīdzinām atbildes uz šo jautājumu iepriekšējos gados, tad, piemēram, salīdzinot ar 2019. gadu, ir nedaudz krities šādu iedzīvotāju daudzums – no 78% līdz 70%," skaidro Liena Edvardsa, "taču tas vēl joprojām ir augsts rādītājs. Tas nozīmē, ka par savu iemīļoto mūziku klausītāji naudu tērēt nemēdz."
To apliecina arī dati par klausīšanās paradumiem: lielākā daļa klausītāju mūzikas patēriņam izmanto interneta resursus (83%) un radiostacijas (82%). Taču no tiem, kas mūziku patērē internetā, tikai 10% izmanto maksas straumēšanas servisus.
Ja salīdzinām ar kaimiņvalstīm – Lietuvu un Igauniju –, tad tur, veicot līdzīgus pētījumus, iegūti citi rezultāti. Igaunijā straumēšanas servisos mūziku iegādājas 21,1% cilvēku, bet Lietuvā šis rādītājs ir pieaudzis līdz 16,8%.
Interesanti, ka no tiem, kas ir tērējuši naudu mūzikas ierakstu iegādei (24% aptaujāto, arī šajā ziņā gadu gaitā rādītājs nav būtiski mainījies), ievērojama daļa šim nolūkam gada laikā nav izdevuši vairāk par 10 eiro. Būtiski piebilst, ka gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju – 43% – mūzikas ierakstus kopē. Kā liecina aptauja, tad kopēšanai visbiežāk tiek izmantoti mobilie telefoni (23%), datori (14%) un USB zibatmiņas (12%).
