"Singapūras satīna" sastāvā uz skatuves ir seši reperi un DJ-producents. Daļa no viņiem ir pazīstami ar savu solo muzikālo-skatuves darbību, vai kā TV un radio personības. Grupa ar humoru un ironiju vienmēr ir bijusi labās attiecībās, tāpat kā ar traku ballēšanos, godā turot tādu vērtību kā draudzība un regulāri sapinoties mīlestības pinekļos. "Singapūras satīna" dziesmu vācelītē ir gan radio hiti, gan interneta hiti, gan tādas pavisam dullas dziesmas kā "Bez apenēm". Apmeklēju 28. marta koncertu – tas bija trīs daļās, aptuveni 2,5 stundu ilgumā, un kopā tika izpildīta 41 dziesma.
"Singapūras satīna" veiksmei ir vairāki iemesli, un viens no svarīgākajiem – grupa konkrēti un bez aplinkiem runā savu klausītāju valodā par viņu dzīvē notiekošo. Par to, kas notiek pēc tam, kad skapī tiek pakarināts "9 – 17 darbinieka stīvums". Brutālais tiešums mākslu pūristiem visdrīzāk nebūs pa prātam. Fakts ir fakts – grupa meistarīgi dokumentē esošo laiku tikumus, ieradumus, kultūras lokālus un interneta vietnes.
Koncertā klausītāji tika izvesti caur trim ballītes daļām – pirmajā krekli vēl ir tīri, otrajā dienā ballīte ir pārcēlusies uz virtuvi un ieņēmusi neformālāku izskatu, bet trešajā tā notiek jau vannas istabā…
Dziesmām aizmugures vokālus pārsvarā nodrošināja publikā esošais sieviešu balss koris. Vēlāk uz pāris dziesmām grupai uz skatuves pievienojās arī RTU jauktais koris "Vivere". Un "Rokenrola dzīves" jeb šajā versijā "Pankroka dzīves" īpašais viesis bija Miks Galvanovskis. Savukārt ansis jeb šajā gadījumā Stikla Tarass kopā ar grupu izpildīja divas dziesmas: "Banjo la Ultra", kurā kopā tika sapludinātas "Banjo la Piedra" un anša "Ultra", kā arī romantisko "Nav vērts". Protams, starp viesiem bija arī producents Ricky Done Did It!, ar kuru kopā tika nodziedāti hiti "Labvakar" un "Joberis", un Gustavo pievienojās dziesmā "Čiu Riu".
"Singapūras satīna" dziesmas varētu dalīt divās grupās. Dziesmas, kas aizrauj ar to paradoksālo stāstu, ir suflieris, kas ļauj noformulēt jūtas vai vakarnakts atmiņas salikt kopā. Tad ir dziesmas, kurām ir jaudīga deju mūzikas enerģija. Kopš 2020. gadā "Singapūras satīns" uzsāka darbu ar ierakstu kompāniju "Universal Music Group", zem kuras jau ir izdoti divi albumi un viena delux versija, grupas skanējums ir kļuvis mērķtiecīgāks un spēcīgāks, kamēr sākuma gados tas bija dauzonīgāks un neformālāks. Savā ziņā grupa turpina "A-Eiropas" aizsākto tradīciju. Abām grupām ir ļoti veiksmīga kopdziesma "Uz seen", kas koncertā izskanēja bez Artūra Duboka, bet ar skatītāju kori.
"Satīns" zina arī aktuālās deju mūzikas tendences – daļa no viņu dziesmām labi iederētos regetona mūzikas izlasē. "Satīns" zina arī latviešu pieklusināto, bet kvēlo mīlestību pret zaļumballēm un šlāgeriem, un to nekaunas integrēt savā mūzikā. Un tomēr – "Singapūras satīns" saknēs joprojām ir hiphopa grupa. Tā piemēram, koncertā izskanēja kompozīcija "Jānis Krīvēns", kas žanra nezinātājam varētu šķist absolūti pretenciozi, bet vispār ir asprātīga dziesma, iesmīnēšana par autoritātēm. Dziesmā "Pāris bāri" atklājas hiphopam raksturīgā vārdu spēle ar līdzīgi skanošiem vārdiem dažādās nozīmēs (latviski bārs kā krogs, savukārt bars – hiphopa slengā angliski ir tās rindas, kas pantā ir īpaši labas) un savā veidā šī dziesma ir atsauce un goda atdošana Gustavo dziesmai "Pa pāris pantiem". Savukārt "Pūpolsvētdiena" ir paraugstunda latviešu dziesmu semplēšanā – tur izmantots bērnu vokālā ansambļa "Dzeguzīte" izpildītās dziesmas "Pūpoliņi" motīvs, radot reizē nostaļģiju, reizē ķecerīgu smīnu.
Un tā pašiem nemanot mēs tiekam konvertēti par hiphopa klausītājiem (joks, joks, bet katrā jokā ir daļa patiesības).
