VSIA "Latvijas koncerti" valdes loceklis Guntars Ķirsis norādīja: "No visas sirds esmu pateicīgs par iespēju strādāt kopā ar tik izciliem meistariem kā Sigvards Kļava un Kaspars Putniņš. Abu diriģentu vadīts, koris sasniedzis visaugstākās virsotnes, kādas pasaulē kora mūzikā ir iespējams sasniegt, un šobrīd, Kasparam Putniņam stājoties mākslinieciskā vadītāja amatā, kora mākslinieku individuālās spējas un saliedētība sola daudz nozīmīgu mūzikas notikumu nākotnē. Visdziļākā pateicība Sigvardam Kļavam par paveikto darbu un izveidotajām programmām, kuras kopā ar kori tiks realizētas arī nākotnē."
"Pateicībā par to, kas bijis un vēl būs, novēlu ražīgu un saticības pilnu Jauno gadu. Lai balsis tālu skan," sacīja diriģents Sigvards Kļava.
Savukārt diriģents Kaspars Putniņš komentēja:
"Latvijas Radio koris ir vienība ar spilgtu identitāti, savu, īpašu raksturu. Ar lielu prieku, pateicības un atbildības sajūtu pieņemu uzaicinājumu turpināt Latvijas Radio kora stāstu, kurā vienlīdz svarīga vieta ir gan tradīcijām, gan jaunas, līdz šim neatklātas mūzikas teritorijas noslēpumam un vilinājumam."
Kaspars Putniņš ir viens no ievērojamākiem Eiropas kordiriģentiem, kurš regulāri strādā ar vadošajiem koriem – RIAS kamerkori, NDR kamerkori, Ģentes "Collegium Vocale", Flāmu Radio kori un citiem. Viņa ciešās attiecības ar Baltijas un Ziemeļvalstu komponistiem un kolektīviem ir pacēlušas kormūzikas pasaules māksliniecisko latiņu gan izpildījuma, gan radīto skaņdarbu ziņā. Turklāt viņš īstenojis ideju par TENSO Eiropas jauno profesionāļu kori.
Kaspara Putniņa interešu lokā allaž bijusi muzicēšana ansamblī. Savulaik diriģents vadījis Rīgas vokālo grupu, kura bija pirmie, kas pēc Arvo Perta emigrācijas uz Rietumiem atskaņoja viņa mūziku Latvijā.
Kaspars Putniņš ir Latvijas Radio kora diriģents kopš 1992. gada, bet 1994. gadā viņš dibinājis Latvijas Radio kora grupu – ansambli, kurā dzied Latvijas Radio kora solisti. Pateicoties Kaspara Putniņa iniciatīvai, tapa komponista Mārtiņa Viļuma kormūzikas šedevrs ‘‘Laiks mirguļo" ("Le temps scintille"), kas 2005. gadā ieguva 1. vietu prestižajā UNESCO Starptautiskajā Mūzikas padomes rīkotajā komponistu jaundarbu ierakstu skatē "Rostrum".
Mārtiņš Viļums par diriģentu teicis: ‘‘Izjūtu lielu cieņu pret Kasparu – viņš vienmēr bijis sava ceļa gājējs, turklāt atradis to ceļu, kurā viņš var būt pats. Diriģentam tas nav viegli – tu esi atkarīgs no pieprasījuma, no tā, ko no tevis sagaida, un paša gribai ne vienmēr ir vieta. Ar lielu apbrīnu skatos uz tādu cilvēku. Ir vesela virkne ģeniālu un brīnišķīgu latviešu skaņdarbu, kas tapuši ar viņa iniciatīvu – man šķiet, tā ir pilnīgi fenomenāla parādība latviešu mūzikas kultūrā."
Kaspars Putniņš bija arī viens no pirmajiem, kas plašākai publikai atklāja komponistu Kristu Auznieku. Viņa skaņdarbs "I Exist As I Am", kas tika speciāli rakstīts Latvijas Radio kora grupai un Kasparam Putniņam, ieguva 2. vietu "Rostrum" skatē 2014. gadā. Līdzās regulāriem jaundarbu atskaņojumiem viens no lielākajiem Latvijas Radio kora grupas veiksmes stāstiem ir kopdarbs ar dāņu instalāciju un performanču teātri "Hotel Pro forma" un režisori Kirstenu Dēlhomu, kas 10 gadu laikā vainagojies trīs multimediālās kora operās. Pēc pirmā kopdarba "Operācija: Orfejs" (2007) tika veidotas izrādes "War Sum Up" ("Kara daba", 2011) un "NeoArctic" (2016), kas ar lieliem panākumiem tika izrādītas visā pasaulē, sākot no Amerikas līdz Austrālijai. Kopš 2020. gada rudens Kaspars Putniņš ir Zviedrijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs, bet lielu radošās dzīves daļu diriģents aizvadījis Igaunijā, trīs gados vadot Igaunijas Nacionālo vīru kori (2005–2008), kā arī septiņus gadus (2014–2021) esot Igaunijas filharmonijas kamerkora mākslinieciskā vadītāja amatā. Kaspara Putniņa vadībā kori cieši sadarbojušies un pasūtinājuši jaundarbus igauņu komponistiem kā Toivo Tulevs, Helēna Tulve, Gaļina Grigorjeva, Merts-Matiss Lills, Tenu Kervics u.c.
Viņa vadībā Igaunijas Filharmonijas kamerkora ieskaņotais albums "Schnittke – Psalms of Repentance". "Pärt – Magnificat & Nunc dimittis" ieguva prestižās "Diapason d’Or" un "Gramaphone" balvas. Bet viņu albums "Schnittke: Choir Concerto; Three Sacred Hymns; Pärt: Seven Magnificat-Antiphons" tika nominēts "Grammy" balvai (2022).
Par izcilu radošo ieguldījumu Latvijas koru kultūrā un Latvijas vārda un tās mūzikas atpazīstamības veicināšanā pasaulē Kaspars Putniņš saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni. Ministru kabineta balvas un Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāts. Saņēmis arī ar Igaunijas valsts apbalvojumu – Māras Zemes krusta IV šķiras ordeni – par nopelniem Igaunijas kultūras labā.
Latvijas Radio koris ir godalgota profesionālu dziedātāju apvienība, kas savai publikai piedāvā plašu repertuāru – ļaujoties senās mūzikas izpētei un klasicisma galantumam, balansējot romantiķu pāri plūstošo emociju jūrā un ar aizrautību iepazīstot mūsdienu komponistu partitūru kalambūrus. Latvijas Radio koris piedalījies Arvo Perta mūzikas albuma "Adam’s Lament" (ECM) ieskaņojumā, kas saņēmis "Grammy" mūzikas balvu. Koris 2023. gada rudenī ieguva prestižo britu žurnāla ‘‘Gramophone" gada balvu par ierakstu ‘‘John Cage. Choral Works" (2022, "Ondine") kategorijā ‘‘Labākais kormūzikas albums". Koris ir vairākkārtējs valsts augstākā apbalvojuma par sasniegumiem profesionālajā mūzikā – Lielās mūzikas balvas ieguvējs, kā arī LR Ministru kabineta balvas laureāts. Tā veikto Sergeja Rahmaņinova "Vesperu" ieskaņojumu britu žurnāls "Gramophone" atzinis par 2013. gada februāra labāko ierakstu, un Amerikas radio stacija "NRP" to ievietojusi 25 gada labāko albumu sarakstā. Savukārt P. Čaikovska garīgās mūzikas ieraksts "Sv. Jāņa Zeltamutes liturģija un Deviņi garīgie dziedājumi" ("Ondine") 2020. gadā ieguvis Starptautisko Klasiskās Mūzikas Balvu ("International Classical Music Awards"/ICMA) kā gada kormūzikas ieraksts, bet vēlāk izvirzīts žurnāla "BBC Music Magazine" gada balvas nominantu vidū. Latvijas Radio koris 2022. gada nogalē saņēma Latvijas valsts atzinību – ‘‘Izcilības balvu kultūrā." Latvijas Radio kori 1940. gadā dibinājis leģendārais latviešu diriģents Teodors Kalniņš, kurš to vadīja līdz aiziešanai mūžībā 1962. gadā. No 1963. gada līdz 1986. gadam kora mākslinieciskais vadītājs bijis Edgars Račevskis, pēc kura ciešā tvēriena pie kora nokļuvis diriģents Juris Kļaviņš (1987–1992). Kopš 1992. gada Latvijas Radio kori vadījuši mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Sigvards Kļava un diriģents Kaspars Putniņš.
