Mauku Sencis un Grandmasters Neons ir vienu no aktīvākajiem jaunās hiphopa paaudzes pārstāvjiem – reperu Ods un Goča – alter ego. Viņu projekts "goda vārds" sākās kā joks mūzikas vietnē "Soundcloud", kam klausītāji pieprasīja turpinājumu. Pirmā albuma "goda vārds 3" singls "3D" ieguva lielu publikas atsaucību. 2021. gadā iznāca albums "GODA VĀRDZ 2" un vasaras saulgriežiem veltītais "GODA VĀRDS JĀŅOS". Jau nākamajā gadā tika izdots albums "goda vārds 4" ar hitu "Piepist seju", kas aktīvo rotāciju nepamet jau otro vasaru, tam ir radīta arī cenzētā versija – "Pielikt seju". Tāpat klausītāji no šī albuma iecienījuši dziesmu "pistavmam".
Kad šī gada sākumā projekts "goda vārds" nesaņēma nevienu "Zelta mikrofona" nomināciju, daļa klausītāju bija sašutuši par šo netaisnību, citi bija sašutuši par šādu projektu, kas nodarbojas ar mūzikas degradāciju.
Kaislības sita augstu vilni, un projekts martā ar klausītājiem piepildīja "Palladium Riga" koncertzāli.
Degradācija vai trāpīgs humors? Šī gada augustā iznāca albums "GODAVĀRD5", kura centrālais singls ir "Es jau braucu", kas savā veidā ir reveranss "Bermudu divstūra" populārajam "Brāl, ar dzīvi nekaulē". Arī citās dziesmās ir dzirdami tiešas un netiešas atsauces uz latviešu populārajā mūzikā notiekošo korelācijā ar apkārtējo vidi, ko redzam ielās un sabiedriskajā transportā. Hiphopā ir vieta gan mūzikas, gan arī popkultūras citātam – "Zelta mikrofonam" reperi ir veltījuši divus "skitus" jeb īsus audio stāstiņus, kurā šo mūziķu un kritiķu cīņu pasniedz kā asa sižeta filmu.
Projekts "goda vārds" izmanto antitēzi – popsīgus, šlāgerīgi lipīgus meldiņus nostatot pretī smagiem piecstāvu vārdiem un reālajai dzīvei, šādi konfrontējot publiskajā telpā dzirdamo patosu, kas bieži vien ir tikai tukši vārdi. Viņi iemieso "mazā" cilvēka naratīvu, atgādinot par to, ka Latvijā dzīves līmenis ir nevienlīdzīgs. Šī ir groteska un pašironija pašiem par sevi. Mūzika kā laika liecība. Un tomēr Mauku Senča un Grandmastera Neona radītais pirmkārt ir jātver vieglāk un ar smaidu, jo balli viņi māk iegriezt brīnišķīgi, ko pierāda apmeklētie koncerti! Zaļumballes latvieši vienmēr ir turējuši godā, tāpat kā šlāgermūzikas tradīcijas, un arī projekts tās godina koncertos, kur Sencim un Neonam pievienojas DJ Banjo, kas pārvalda dažādu instrumentu, tajā skaitā bungu un ģitāras spēli.
Daudziem patīk un daudziem nepatīk – tas ir normāli
Aiga Leitholde: Sākšu ar jautājumu, ko jūsu projektam daudzi gribētu uzdot – vai jūs nemaz nedomājat par to, kā jūsu mūzika iespaido bērnus?
Grandmasters Neons: Mana tante sacīja, ka māsīcas esot prasījušas, kad es uztaisīšu kaut ko tādu, ko viņas arī var klausīties. Meitenēm ir kādi 8–10 gadi. Es atbildēju – tad, kad meitenes paaugsies.
Mauku Sencis: Es nezinu, vai mums jāizjūt atbildība, ka šo mūziku varētu klausīties arī mazie. Mēs to nevaram izkontrolēt, un mēs šo mūziku arī neskandinām maziem bērniem paredzētās platformās, neejam pa skolām, neskanam "Māmiņu klubā".
Grandmasters Neons: Visām dziesmām ir uzlikts brīdinājums par saturu.
Mauku Sencis: Pseidonīms izsaka to, ka šī nebūs mūzika ģimenes saietam. Ironija, ka viss ir pārvērties par kaut ko tādu, kas varētu izskanēt arī ģimenes saietā, bet tas tā nebija domāts. Šis projekts bija kā atslodze pašu priekam, kur varam iziet ārā no rāmjiem.
Ja sanāk labi, tad daudziem patīk un daudziem nepatīk – tas ir normāli.
Man šķistu dīvaini, ja visa sabiedrība būtu sajūsmā par čaļiem, kas skandina "Piepist seju". No otras puses, nevienam nekad neesam spieduši klausīties šo mūziku.
Kas, jūsuprāt, vietējo repa kopienu padara tik spēcīgu, ka jūsu projekts kļūst par sensāciju?
Grandmasters Neons: Manuprāt, pašmāju reps masu publiku sāka interesēt, kad ansis izdeva albumu "Liela māksla" un par to saņēma "Zelta mikrofonu". Interese, protams, bija iepriekš, saistīta ar "New Wavy" un citiem.
Mauku Sencis: Latviešu reperi beidzot ir sapratuši, kā savu mūziku padarīt pieejamāku.
Grandmasters Neons: Jo vairāk cilvēki uzzina par repu, kas arī latviski izklausās labi, viņi sāk vairāk par to interesēties un atrod vēl citus māksliniekus. Tā viņi atklāj, cik Latvijas reps ir dažāds un cik plaša ir šī kopiena. Latvijas reps klausītājam ir svaigums, kas arī dienas beigās motivē to vairāk klausīties.
Mauku Sencis: Latvijas reperu līmenis dod klausītājiem piederības sajūtu. Piemēram, ja tev patīk ASV reperi, tev visdrīzāk nebūs iespēja ar viņiem iepazīties kā ar Latvijas reperiem. Es atbildu visiem faniem, kas man uzraksta, jo tā viņi jūtas piederīgāki un lojālāki repa skatuvei.
Grandmasters Neons: Mēs runājam par to, ko redzam mums apkārt. Mēs neesam dzejnieki, kas mākslinieciski izsakās par sajūtām. Mums ir liela sasaiste ar realitāti, un mēs runājam par konkrētām lietām, piemēram, "Ģertrūdes 28" notikumiem.
Mauku Sencis: Vai arī "Piepist seju" – ja šī dziesma rezonē ar tik daudz klausītājiem, tas liek aizdomāties par to, cik liels mums ir alkohola patēriņš. No otras puses, šī dziesma klausītājiem ir radījusi daudz pozitīvu atmiņu.
Grandmasters Neons: Un bērnus.
Mauku Sencis: Un bērnus, varbūt. Lai arī dziesmā ir kāds lamuvārds, šī dziesma daudziem saistās ar pozitīvām atmiņām, kas ir daudz svarīgāk.
Varētu padomāt, ka šī dziesma patīk tikai jauniešiem, bet, piemēram, vietnē "TikTok" ir daudz videoklipu, kuros jūsu dziesmas izbauda arī pieaugušie.
Mauku Sencis: O, jā! Varētu jau teikt, ka dziesmu klausās tikai jaunieši, kuriem nav nobriedusi mūzikas gaume, bet "TikTokā" ir gandrīz 1000 videoklipi uzfilmēti un puse no tiem ir pieauguši cilvēki dažādu saietu ietvaros. Un es ticu, ka pieaugušie, kas publiski par to izsakās ar negācijām, aiz aizvērtām durvīm dziesmā tomēr kaut ko vērtīgu saklausīs.
Mākslu bieži mēdzam romantizēt un glorificēt, bet tad atnāk hiphops, kas balstās realitātē, un pasaka nepatīkamas lietas.
Mauku Sencis: Jā, ne vienmēr ir patīkami. Patiesība mēdz būt skarba, un tieši tāpēc man reps arī patīk. Pirms pats sāku repot, klausījos dziesmas, kurās runāja par apkārt notiekošo realitāti, nevis saldo popmūziku par to, cik viss ir labi. Projekts "goda vārds" ir kā antonīms šim saldajam standartam – pateicām, kā ir patiesībā, un to izdarījām uz popa bītiem. Cilvēki ar to rezonē, un viņiem tas patīk. Mums tagad ir plašas iespējas šādu mūziku taisīt – internetā var atrast un nopirkt tādus bītus, kādi ir vajadzīgi un atbilst mūsu sajūtām. Tieši bīti bieži nosaka to, kāpēc mūzika aiziet. Galvenais – bītus nevajag zagt!
Vai nav tā, ka uz projekta "goda vārds" veiksmes fona Oda albums "Nestāsti mammai" ir palicis ēnā?
Mauku Sencis: Es tā neteiktu. "Nestāsti mammai" ir gandrīz miljons klausījumu, un esmu ar šo albumu koncertos uzstājies. Manai fanu bāzei tas patīk, un man šī albuma kontekstā tas bija svarīgākais. Ikdienā savu imidžu sociālajos medijos joprojām veidoju kā Ods. Tas, ka "goda vārds" ir ieguvis masu uzmanību, man dod iespēju dabūt labāko gan no lielās skatuves, kur esam Sencis un Neons, gan uzturēt saikni ar saviem faniem kā Ods. Mums tas nav tik daudz par klausījumu cipariem, tāpēc tas viens otru neietekmē. Mēs paši ar savu darbu noteiksim to, kur mēs nonāksim.
Vai varētu teikt, ka hiphops testē katra cilvēka pašironiju? Tā ir iespēja paskatīties uz sevi no malas.
Grandmasters Neons: Atkarībā, kāds hiphops.
Ir arī tāds glaimojošais hiphops?
Grandmasters Neons: Jā, protams. Ir arī filozofiskais hiphops.
Hiphops var būt jebkas, ko tu vēlies caur to pateikt.
Mauku Sencis: Jā, tas ir kā kanva.
Grandmasters Neons: Pašironiskais šobrīd Latvijā ir visaktuālākais – mēs, "Singapūras satīns", "Ziedu vija" šajā virzienā darbojas.
Mauku Sencis: Bet šī jau nav nekāda jaunā lieta – lamu vārdi mūzikā ir bijuši vienmēr. Piemēram, "Nirvana" ar "Rape me" – mūsu vecāki kaut ko tādu klausījās un droši vien saviem vecākiem teica, ka viņi neko nesaprot. Tas viss ir cikls. Nezinu, kāpēc cilvēki par to tik ļoti šokējas. Varbūt tāpēc, ka tagad ir internets un viss ir daudz pieejamāks.
Interneta laikā, šķiet, ir grūtāk nošķirt andergraundu un populārās mūzikas
Mauku Sencis: Ja nebūtu internets, mums nebūtu karjeras. Arī "371 Clique" sacensības, kurās mēs sākām, klausītāji iepazina internetā. Tagad tev vajag, lai aiziet viens "TikToka" video un viss – ar tavu dziesmu ir 1000 video uzņemti.
Kāda ir jūsu kvalitātes latiņa?
Mauku Sencis: Ar "goda vardu" un Odu tā atšķiras.
Grandmasters Neons: Ar "goda vardu" mums ir svarīgi, lai fonētiski viss skan ļoti labi.
Mauku Sencis: Lai vārdi paliek prātā un cilvēkiem tos gribētos griezt uz riņķi. Arī Oda un Gočas albumos mums ir svarīgi, lai valoda izklausās labi un skanīgi. Vēl Odam un Gočam svarīgi ir izrakstīt ārā to, ko mēs turam dvēselē.
Ja es kādreiz beigšu taisīt mūziku, vēlos, lai es būtu atstājis ko vērtīgu repa scēnai.
Kaut ko tādu, kas ir iedrošinājis, parādījis un devis iespējas arī citiem, kas nāk aiz manis. Mēs abi ļoti mīlam šo žanru un skatuvi, tāpēc vēlamies, lai pēc mums viss attīstās un iet vēl tālāk. Mums ir nereāli laba kopiena.
Grandmasters Neons: Latvijā ir ļoti labi hiphopa pamati.
Mauku Sencis: Un atvērta kopiena! Tas viss, arī pateicoties grandiem – ansim, rolandam če, kas ir komunikabli un atvērti cilvēki.
Grandmasters Neons: Neviens no viņiem vēl nav aizmirsis, kā tas bija, kad paši tikko sāka taisīt mūziku. Par kvalitātes latiņu varu piekrist Odam. Es rakstu, jo man gribas ko pateikt vai ir interesanti. Jo vairāk rakstu, jo sarežģītāk gribas to darīt, lai būtu interesanti.
Mauku Sencis: Svarīgi ir tehniskie aspekti, lai "flow" (mūzikas un teksta plūdums – red.) un "punchline" (provokatīva, bet humorīga teksta daļa, joka pēdējā daļa – red.) ir labi.
Ir cilvēki, kas vispār neklausās dziesmu tekstos, bet tas nav hiphopa gadījums. Hiphopa koncertā cilvēki skaita līdzi. Arī repa fanu diskusijas par dziesmu rindiņām ir aizraujoši klausīties!
Mauku Sencis: Jā, man arī ļoti patīk diskutēt par repu. Šādas diskusijas notiek anša [tērzēšanas platformas] "Discord" kanālā, kur bieži tiek analizētas dziesmu rindas un albumi. Šī ir nereāli aizrautīga auditorija, kas aug plašumā.
Kas ir jūsu rindiņas, par kurām cilvēki atsaucas?
Mauku Sencis: Man ir rindiņa prxmvc dziesmā "Piruetes": "strādāšu tik daudz, lai es izdegot pelnu". Man ir dziesma "Būs", kurā ir: "mēs ar bandu nekad nepieļaujam kļūdas" – tā vienam čalim patika tik ļoti, ka viņš šo rindiņu sev uztetovēja. Katram cilvēkam kaut kas cits paliek atmiņā.
Grandmasters Neons: Mana rinda ir "man nepatīk sejas". Un tad vēl "es pisu pa labi, labi, labi. Ne, ne, nē."
Mauku Sencis: Tev arī ir "Kāpēc degunā tev makvīns". Jāsaka, man pašam vēl joprojām ir šoks, kad koncertā redzu cilvēkus repojam līdzi repa daļai. Redzu, cik ļoti viņi ir iekšā, prieks klausītājiem rakstīt labu repu.
Manuprāt, latviešu reps šobrīd ir labāks kā jebkad.
Vēl noslēgumā mums vajag parunāt par producentiem, kas to repa vēstījumu ierakstos palīdz izstrādāt līdz smalkākajai detaļai. Ko jūs par šo varat piebilst?
Mauku Sencis: Piemēram, $ourJ dziesma "Draugs mans" ir ierakstīta ar telefonu.
Grandmasters Neons: Man šķiet, tas vairāk ir jautājums par to, kāds ir repera skatījums uz bīta pielietošanu. Vārdi, fonētika iet sinerģijā ar bītu, uz kura reperim ir jāspēj trāpīt.
Mauku Sencis: Pirms runāt ar producentu, vissvarīgākais ir saprast, ko tu gribi izdarīt. $ourJ gadījumā melodija ir vienkārša, viņš nelēkā pa oktāvām. Viņam pietika to ierakstīt ar telefonu. Savukārt Roļiks (rolands če) ar bītiem strādā daudz advancētāk, piemēram, "Melnā avs" – viņš perfekti zināja, ko vēlas panākt. Viņa albums "visurgājējs" un arī anša "Liela māksla" – šo latiņu ir grūti aizsniegt. Tāpēc svarīgi ir tas, ko vēlies izdarīt, un tas īpaši attiecas uz jaunajiem reperiem. Atceros, kad es tikko sāku repot, man meldiņi un vārdi bija sarakstīti, kurus es iemēģināju uz atšķirīgiem bītiem. Tagad jau sākumā saprotu, ko vēlos redzēt iznākumā. Piemēram, Wiesulim kompozīcijā "Acis griež piruetes" ir rindiņa "nemāku uzgleznot visu, ko redzu", kas ļoti labi paskaidro šo radīšanas procesu.
Dažādu paaudžu viedokļi
Lūdzu pārdomās par Mauku Senci un Grandmasteru Neonu dalīties arī divu dažādu paaudžu klausītājiem.
Mūziķe, dziesmu autore Emīlija Jermola: Manuprāt, šī projekta veiksmes atslēdziņa slēpjas ļoti meistarīgā asprātībā, stilīgos bītos un pareizā attieksmē. Noklausoties jauno albumu, gribu uzteikt DJ Banjo par tik stilīgo producenta darbu – basa līnijas un dažādas žanriskās ietekmes šo mūziku padara ieintriģējošu. Atceros, ka Goča kādā intervijā teica "prikolrepā koncepti paliek arvien vairāk rotaļīgāki", kam es piekrītu. Man liekas tik interesanti, ka ap šiem "tēliem" ir izveidojies vesels stāsts, kam klausītāji seko līdzi. Tas, manuprāt, ir normāli, ka citas paaudzes tik ļoti nerezonē ar šo mūziku, lai gan festivālu "Positivus" un "Summer Sound" publikā manīju visdažādākos klausītājus. Uzskatu, ka šādi jaunieši savā veidā vienojas tajā vieglumā un jautrībā, ko puišu mūzika uzbur. Man vienmēr ir jāsmaida par to entuziasmu un enerģiju, ko viņi spēj dot.
Man šķiet, ka divdomīgie teksti īsti nav tas, par ko ir viņu visas mūzikas būtība. Es to uztveru kā kopēju konceptu, neanalizējot katra vārda nozīmi.
Kas attiecas uz Odu un Goču – īstenībā Gočas "Man nepatīk sejas" bija viena no tām latviešu hiphopa dziesmām, ar ko es ļoti sarezonēju. Tā bija kā ceļvedis, ar kuru atklāju daudz citu jaunumu Latvijas hiphopa skatuvē. Savukārt Oda "Nestāsti mammai" ir viens dikti stilīgs albums. Patīk, cik interesanti izvēlēti viesmākslinieki. Šis albums kaut kā atspoguļo to, cik daudzpusīgs ir Ods – pašpārliecinātība, mīlestība, skumjas – tas viss tur ir atrodams.
Mūziķis, mūzikas kritiķis Jānis Žilde: Vērojot daudzu joku projektu milzīgo popularitāti, sākot no "Mazā prinča" un "Bermudu divstūra", beidzot ar "Singapūras satīnu" un "Labvēlīgo tipu", var rasties iespaids, ka visa Latvijas populārā mūzika tāds joks vien ir. Lieku reizi pasmaidīt jau ir veselīgi, pagriezt skaļāk radio vai kādā ballītē uzdejot pie "Brāl, ar dzīvi nekaulē", taču, ja mūzikas festivālu lielās skatuves sāk pārņemt šāda veida joku projekti, tad balanss, manuprāt, jau sāk izjukt. Mauku Sencis [un Grandmasters Neons] arīdzan ierakstās šajā joku repa jeb prikolrepa strāvojumā, tiesa, atļaujoties pārkāpt dažas sarkanās līnijas, daudz plašāk un drosmīgāk izmantojot necenzētu leksiku.
Hiphopam šāds izteiksmes veids nav svešs, tas ir normāli. Acīmredzot jaunieši ir noilgojušies pēc šāda ielu/pagalma kultūras izteiksmes veida, vulgāra autentiskuma.
Vai arī vienkārši nevēlas iedziļināties, vēlas lai tapt izklaidēti. Ir jau smieklīgi, to noliegt nevar.
