"Būs daudz dziedāšanas un dejošanas. Liela enerģija! Dženija, Džūlija, Sāra un Mailzs ir klātesoši mirklī. Mūsu teātra un dejas pieredze motivē mūziku uztvert kā fizisku formu. Būs daudz kustību un arī daudzbalsības," gaidāmo koncertu piesaka Vils Batlers, ar kuru aprunājos nedēļu pirms grupas tūres sākuma. Rīgā "Will Butler + Sister Squares" atklās savu koncerttūri.
Aiga Leitholde: Lūdzu, pastāsti par jauno albumu.
Vils Batlers: Pusi no mūsu albuma "Will Butler + Sister Squares" es sarakstīju kopā ar Mailzu Frensisu (Miles Francis). Procesa gaitā mums pievienojās pārējie, palīdzot pie aranžējumiem, lai dziesmas skanētu pēc popdziesmām un būtu dejojamas. Savukārt albuma otra puse ir vairāk eksperimentāla, kur mēs sākām ar ideju, nevis melodiju. Piemēram, dziesma "Me & My Friends" ir radīta, izmantojot mūsu pašu izveidotu kasešu atskaņotāju. Noslēguma dziesmas "The Window" tapšanas laikā Džūlija visu dienu uz klavierēm spēlēja Šopēnu, to ierakstīja kasešu lentē, palēnināja un saīsināja. Mūsu grupā bez manis un Mailza ir arī Džūlija, Dženija un Sāra (Julie Shore, Jenny Shore, Sara Dobbs). Dženija ir mana sieva, un Džūlija ir viņas māsa.
Jāpiebilst, ka šis albums trāpa "laika nervam"!
Jā, šim albumam rūp laiks – dziesmās domājam gan par nākotni, gan pagātni, un esam mirklī – šeit un tagad! Šādi mēģinot sevi novietot savas personīgās vēstures un šobrīd pasaulē notiekošā krustpunktos.
Albums sakņojas šī brīža emocionālajā realitātē. Manuprāt, brīžos, kad paši mēģinām izprast savu laika izjūtu, mēs reizē absorbējam apkārt notiekošo.
Kā izjūti mūzikas industrijas pārmaiņas, ņemot vērā, ka esi tās daļa jau 20 gadus?
Industrija pēdējo 20 gadu laikā pakāpeniski izšķīdusi. Skatoties no mākslinieciskā viedokļa, šobrīd ir tik daudz apbrīnojamu cilvēku, kas veido apbrīnojamu mūziku, bet lielākā daļa no viņiem ar savu mūziku nevar nopelnīt. Es nezinu, ko darīt šīs lietas labā. Viens risinājums būtu veidot tiešāku ceļu starp mūzikas straumēšanu un māksliniekiem. Ja es nebūtu spēlējis "Arcade Fire", diez vai varētu ieplānot koncertu Rīgā vai tepat ASV. Man ir izdevniecība "Merge Records", kas rūpējas par saviem māksliniekiem, un arī mana iepriekšējā pieredze dod iespēju iecerēm realizēties. Man ir draugi, kuri vēlētos spēlēt Rīgā, Berlīnē, Londonā un arī Sanfrancisko, bet tas viņiem ir par dārgu.
Mēs kā grupa nepeldam naudā, bet varam atļauties nodarboties ar savu mākslu.
Vai redzi sevi kā jaunāku mākslinieku mentoru vai izdevniecības vadītāju, kas atrod jaunus talantus?
Man patīk iegūt jaunus draugus, arī gados jaunākus cilvēkus, bet izdevniecības vadīšana ir ļoti saistīta ar biznesa lietām, kurām man nav kapacitātes. Esmu gudrs, un matemātika man padodas, bet biznesa vadīšana prasa citu pieeju. Atrodoties tūrē, man patīk iepazīties ar iesildošajām grupām – daļa no tām ir gados jaunas, citas vecākas. Man patīk šis kopienas veidošanas aspekts! Mana izdevniecība "Merge Records" to visu labi pieprot jau gadiem ilgi – viņi ir izveidojuši īstu mākslinieku kopienu un, pateicoties viņiem, arī es ar šiem māksliniekiem iepazīstos.
Gribu jautāt arī par aiziešanu no "Arcade Fire" – esot vienam no grupas dibinātājam, tas varētu būt emocionāli smags lēmums, vai tomēr ne?
Jā, tas bija liels lēmums, viens no svarīgākajiem manā dzīvē. Lai arī aiziešana no grupas bija smags lēmums, bet tas šķita pareizi arī laika ziņā, tāpēc radīja labu sajūtu. Man nav nožēlas. Tas bija īstais lēmums. Kas saistās ar nākotni, man joprojām ir daudz jautājumu.
Pieņemot šo lēmumu, es sekoju savai sirdsbalsij, tādēļ tas nāca viegli.
Jā, grupā "Arcade Fire" spēlē daļa no manas ģimenes, mani draugi, šī grupa ir daļa no manas pieaugšanas. Mēs joprojām esam draugi, un dzīve turpinās.
Un tomēr, kā notiek izšķiršanās no grupas pie šādiem ģimeniskiem nosacījumiem?
Izšķiršanās brīdis atnāca dabiski – mēs bijām pabeiguši albuma "We" ierakstu. Grupa gatavojās tūrei, un es sacīju, ka viņiem nepievienošos. Man šķiet, viņi saprata manu lēmumu – atklāti sakot, par to dziļumos neesam runājuši. Man šis lēmums nāca viegli, un joprojām tā jūtos.
Kā tu raksturotu savu muzikālo attīstību šo gadu laikā?
Manu muzikālo attīstību ir ietekmējušas dažādas sadarbības un iespējas ar šiem cilvēkiem pastrādāt nopietnāk. Piemēram, tik tikko Ņujorkā pirmizrādi piedzīvoja teātra izrāde, kurai rakstīju mūziku. Šī sadarbība ar dramaturgu, režisoru Deividu Adžmi (David Adjmi) ietekmēja manu attīstību, dodot jaunu muzikālu izaicinājumu. Šīs sadarbības ar dažādiem cilvēkiem rada pārmaiņas manā radošajā ceļā. Ir cilvēki, kuri vienu ideju var visas dzīves garumā bagātināt, es neesmu tāds.
Es atsperos no vienas sadarbības uz otru, mainot savu virzienu.
