Vai zini?
Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.
Purvīša dzimtās mājas šobrīd atrodas Ogres novada Taurupes pagastā. Ogres novada kultūras centri apņēmušies vairāku mēnešu garumā piedāvāt gan informatīvas izstādes, gan meistarklases, kas būs veltītas Purvītim. Arī Latvijas Nacionālais mākslas muzejs atzīmēs Purvīša jubileju, veidojot plašu izstādi, kas muzeja galvenajā ēkā durvis vērs šī gada jūnijā. Līdz ar lielo izstādi dienas gaismu grāmatas formātā ieraudzīs arī apgādā "Neputns" sagatavotā monogrāfija par Vilhelmu Purvīti, ko vairākus gadus rūpīgi kārtojusi un kūrējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta vadošā pētniece Kristiāna Ābele.
Bet vai zini, kas bija Vilhelma Purvīša slepenā kaislība? Vēl neredzējis nevienu gleznu vai zīmējumu, Vilhelms gribēja attēlot vērojumus līnijās.
"Kāds iekšējs spēks mani atkal un atkal vedināja, cik vien labi es pratu, pārcelt uz papīra koku, šķūni, dzīvnieku vai vēl ko citu. Es to darīju pilnīgā slepenībā. Neviens nedrīkstēja redzēt mani zīmējam un apskatīt manus zīmējumus, jo šī nodarbe man pašam šķita tik neparasta, ka es no tās kaunējos."
Sadzīvot ar īpatnējo dziņu mazliet palīdzēja skola. Visvairāk viņš iemīļoja zīmēšanas stundas, taču visi uzdevumi bija saistīti ar parauglapu atkārtošanu: "Kas prata pareizāk kopēt – bija labākais zīmētājs (..)."
Turpretī Purvītis gribēja zīmēt no dabas, kas skolā nebija ļauts, un, sācis to darīt, nobijās "no katra koka un celma", jo šķita, ka "ar aci saskatīts gluži labi, bet uz papīra neiznāk nekas".
Joprojām slepenībā viņš tomēr turpināja vingrināties un kādā no vēlākajiem skolas gadiem "it brangi" uzzīmēja draudzes baznīcu, kaut gan nenojauta, ka vientulīgajos centienos dīgst viņa nākotne. Zīmēšanas noslēpums mazo Purvīti tolaik šķīra no cilvēkiem, bet tuvināja brīvajai dabai.
