Mākslinieks Indulis Ranka dzimis 15.aprīlī 1934.gadā Jaungulbenē, Latvijā. 1953.gadā viņš absolvējis J.Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu, bet 1959.gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu ar diplomdarbu “Meliatori” Eduarda Kalniņa vadībā.
No 1952.gada ar gleznām un grafikas darbiem piedalās izstādēs, bet 1966.gadā aizsāka radošo darbību tēlniecības nozarē. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 1962.gada
Tēlnieka Ranka daiļrade bijusi ļoti ražīga, un ar enerģisku aizrautību viņš mūžu veltīja gan grafikas, gan glezniecības darbu radīšanai, it īpaši tēlniecībai.
Savai izjūtai un rokrakstam raksturīgo vitālo, smagnēji dinamisko tēlu izveidei akmens skulptūrās viņš izvēlējās tiešās kalšanas metodi akmenī.
Nozīmīga bija Rankas iniciatīva izveidot skulptūru ekspozīciju vidē, netālu no savām mājām un darbnīcas ekspozīcijā “Ulamula” Mārupītes krastā, Rīgā. Iesākums brīvdabas ekspozīcijai ir viņa darbi, kas tika pārvesti pēc personālizstādes Tēlnieku namā 1975.gadā. Līdz ar privātu iniciatīvu, varas pārstāvjiem to izprotot un atbalstot, aizsākās projekts par Tēlnieku parku, Rīgā, kur 20.gadsimta 80.gados aktualizējās tēlniecības simpoziju kustība Latvijā, kas arī vēlāk attīstās tālākā ekspozīcijas izveidē Mārupītes dabas parkā.
Latvijas kultūrā īpaši nozīmīgs ir viņa veidotais Tautasdziesmu parks – Dainu kalns un Dziesmu dārzs (1985), kurā izvietotas 26 tēlnieka Induļa Rankas veidotās skulptūras. Tā ir vērienīgākā viena autora ekspozīcija, kas apvienota vienkopus un veltīta mūsu tautas dzīvesziņai.
"Latvijas Mākslinieku savienībā" norāda, ka Ranka vienmēr bijis klātesošs Latvijas kultūras dzīvē, veltot pieminekļus un zīmes gan vēsturiskiem notikumiem, gan portretējot nozīmīgus kultūras un zinātnes darbiniekus.
Mākslinieka radošais sniegums guvis augstu novērtējumu – apbalvots ar Latvijas Republikas ,,Triju zvaigžņu” ordeni; Latvijas Zinātņu akadēmijas Raiņa balvu; Norvēģijas Karalistes Sv. Olafa ordeni, u.c. Indulis Ranka bija Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis no 1992.gada.
Mākslinieka darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Turaidas muzejrezervātā, privātkolekcijās.
