Mākslinieki Zariņi atklāj īpaši «Arsenālam» veidotu projektu ar iespaidīgiem lielformāta darbiem

Izstāžu zālē „Arsenāls” 5.septembra vakarā atklāj mākslinieku Vijas Zariņas un Kaspara Zariņa personālizstādes, kam dots nosaukums „Paralēli”. Izstādē skatāmi tikai jauni darbi, kas tapuši pēdējos divos gados īpaši „Arsenāla” izstāžu zālei.

Abi dzīvesbiedri mākslā iet ļoti atšķirīgus ceļus. Vijas Zariņas izstādē skatāmas 20 lielformāta Latvijas ainavas, bet Kaspara Zariņa darbos audekla vietā izmantots saplāksnis un leņķa slīpmašīna, ar kuru veidots reljefs un līdzās mākslinieka gleznotajiem toņiem atsegtas koka dabiskās krāsas. Darbu augstums sasniedz četrus metrus.

Kaspars Zariņš par izstādi "Arsenālā"Māra Rozenberga

    „Tā kā mēs dzīvē un mākslā kopā esam vairāk nekā 30 gadu, tāpēc arī šāds nosaukums – „Paralēli”. Mēs ar Viju pēc būtības esam konkurenti, un mūsu mākslas valodas ir atšķirīgas. Tādēļ mēs šos gadus esam spējuši būt paši par sevi. Protams, notiek arī sarunas par dzīvi un mākslu, kas mūs viens otru bagātina joprojām. Šajā gadījumā Vija ir gleznojusi klasiskas gleznas – audekls un eļļa, bet es savā izstādē esmu darbojies akrila tehnikā, veidojot mākslas darbus, kas ir glezniecības un ciļņa apvienojums,” par abu izstāžu tapšanu stāsta mākslinieks Kaspars Zariņš.

    "Starp citu, radošam cilvēkam galvā domas iešaujas daudzas vienlaicīgi un paralēli,” saka Vija Zariņa.

    "Mākslinieka galvā domas nekad neguļ,” papildina Kaspars Zariņš.

    „Šeit sākās izstāde ar šo garo darbu, kas ir visjaunākais šajā izstādē, un tas saucās “Māls”. Es vispār gribēju radīt, uzgleznot šo pazīstamo sajūtu, ko nozīmē, ka es jūtu – esmu savā zemē, savā Latvijā, to Latvijas ainavas kodu,” stāsta Vija. ”Man ļoti patīk gadalaikus gleznot, bet vēl vairāk man patīk gleznot starp gadalaikiem tās dīvainā sajūtas. Tie ir tie dzīves skaistie mirkļi, bet to nevar dabūt gatavu bez ilgstošas vērošanas, bez domāšanas par šīm lietām.”

    "Ja es nemaldos, to prasīja Renuāram: kāpēc tā jūsu glezna ir tik dārga, ja jūs to uzgleznojāt, teiksim, trīs dienās? Un tā atbilde ir, ko var teikt jebkurš mākslinieks: ziniet, es to darbu taisīju piecdesmit gadus un trīs dienas. Lūk, tas apbrīnojamākais ir, kas piemīt Vijai, ka šī enerģija, kas viņai bija jaunībā, vēl ir,” skaidro Kaspars.

    Ja Vija Zariņa gleznojot tvērusi Latvijas mūsdienu ainavu būtiskākos kodus, tad Kaspars Zariņš izvēlējies atklāt jaunu skatu uz neredzamo pasauli, kā dzenis izkaļot lielformāta finieros gan prieku, gan domas, gan Visumu.

    „Es kā dzenis izkaļu jeb izslīpēju tajā finierī dobumus, kur pēc tam var mitināties skatītāja domas,” smej Kaspars. „Es domāju, ka esmu radījis prieku, jo viens darbs tā saucas “Prieka gēns”. Un tas prieka gēns ir svarīgākā cilvēka sastāvdaļa, jo, ja tu neesi priecīgs, tu esi miris. Jo naids un dusmas iznīcina pasauli, bet prieks viņu ceļ.”

    Vijas un Kaspara Zariņu izstādi papildina videofilmas un izdevniecības „Neputns” grāmatas par katru no viņiem, notiks arī izglītojošas lekcijas un radošās nodarbības lieliem un maziem.

    Izstāde būs skatāma līdz 29.oktobrim.

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
    Māksla
    Kultūra
    Jaunākie
    Populārākie
    Interesanti