Konkursu "Kim? Open Call" izsludina reizi gadā jaunās paaudzes māksliniekiem, autoru kolektīviem un kuratoriem, un tā uzvarētājiem ir iespēja īstenot izstādi "Kim?" izstāžu zālēs. Šī gada uzvarētājas pirmo reizi ir trīs mākslinieces: Annemarija Gulbe, Karlīna Mežecka un mākslinieču duo – Ieva Jakuša un Gundega Strauberga, kuras mākslu studē un ar to pamatā nodarbojas Nīderlandē, Hāgā.
Laureāšu darbus vieno tas, ka caur tiem visiem dažādos veidos tiek reflektēts par telpu. Pati telpa kā mākslas subjekts ir aplūkots Karlīnas Mežeckas izstādē "Trausluma arhīvs" (kuratore Žanete Liekīte), kuras trīs galvenie motīvi ir trauslums, ķermenis un telpa, kas tiek izskaidrota caur dažādām materiālu, kas arī savstarpēji ir ļoti trausli – keramika, stikls un metāls – kombinācijām. Darba pamatā ir atsauce uz franču filozofa Gastona Bašlāra tēzi "telpa atrodas mūsos tikpat daudz, cik mēs tajā". Kā Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāsta autore, caur materiālu trauslumu un to attiecībām tiek aplūkoti cilvēka dažādie emocionālie stāvokļi, lai arī pašā izstādē cilvēks nav klātesošs – tā vietā ir viņa pēdas, apkopoti nospiedumi, kas veido trauslu stāvokļu arhīvu.
Ieva Jakuša un Gundega Strauberga savā izstādē "Mazcenas Rīga" aplūko to, kā telpas – šajā gadījumā pilsētas Rīga – uztveri iespaido mārketings, precīzāk, viņu idejas pamatā ir doma, ka aviokompānija "Ryanair" "padara savus galamērķus tikpat lētus kā viņu lidojumi," skaidro mākslinieces. Viņas novērojušas, ka tieši Rīga no šīs aviokompānijas lētuma mārketinga ir ieguvusi visspožāko gaismu – visi raksti, kas saistīti ar Rīgu, izceļ tieši to, cik lēts ir alkohols, naktsdzīve un gadatirgi. Izstādē vēstījums tiek pausts no suvenīru perspektīvas, tam esot objektam, kas simbolizē ceļojumu, un šie objekti ir "ietērpti" dzeltenā krāsā, kas simbolizē "Ryanair" atlaižu krāsu.
Telpu caur personīgo un kolektīvo atmiņu prizmu savā izstādē savukārt aplūko Annemarija Gulbe, veidojot instalāciju, kuras centrā ir 1971. gadā it kā pēc zibens spēriena nodegusī Vārmes baznīca un tās tā laika barokālais interjers, kuru papildina dažādi arhīvi un "TV Skrunda" sižeti, tam visam kopīgi veidojot "dīvainu dialogu," kā to raksturo darba autore. Viņa darbā pievēršas arī šim sakrālajam elementam, ar ko saistās baznīca un kolektīvā pieredze, kas caurauž reliģiju un tās piesaisti telpai.
