Multimāksliniece Jeļena Glazova: Māksla ir kosmopolītiska

Divu dzejas krājumu un vairāku izstāžu autore, šarmantā multimāksliniece un Rus.lsm.lv autore Jeļena Glazova uzskata, ka mākslas paustās idejas ir kosmpolītiskas. LSM sarunājās ar Jeļenu par Latvijas un Krievijas dzejas ainu, kā arī viņas organizēto festivālu "Dzeja bez robežām", kas no 2. līdz 4. jūnijam norisinās Kaņepes kultūras centrā. 

Jeļenas vārdiem, "Dzeja bez robežām" fokusējas tieši uz atdzeju, atšķirībā no "Dzejnieka asinīm", iepriekšējā viņas organizētā festivāla, kur uzsvars likts uz ekspresīviem dzejniekiem ar radniecīgu poētiku.

"Festivāls vairāk orientējas uz atdzeju, darbnīcām, vorkšopiem. Dzejnieki strādā pie atdzejas. Tas ir trilingvāls festivāls, un katru gadu mainās trešā valoda. Šogad tā ir zviedru," stāsta Jeļena.

Festivālu Jeļena organizē kopā ar Dmitriju Kuzminu, izdevniecības "Literature without borders" vadītāju un vienu no vadošajiem Krievijas literātiem. 2014.gadā Kuzmins nopirka māju Ozolniekos un pārvācās uz Latviju. 

"Kuzminam Ozolniekos ir literārā rezidence, kas domāta dzejniekiem. Pie viņa dzīvo krievu dzejnieki, kas tulko no zviedru uz krievu valodu. Pirms festivāla atbrauks zviedru dzejnieki arī piedalīsies papildus aktivitātē - viens otra atdzejošanā," viņa stāsta.

Izdos uzvarētāja grāmatu

Festivāla noslēgumā tā dalībnieki ar balsojumu izlems, kuram no autoriem tiks izdota grāmata. 

"Viena no idejām bija festivālu centrēt uz atdzejojumiem, kurus varētu pēc tam izdot. [Kuzmins] uzreiz domāja par to, lai ir tik daudz tekstu, lai pēc tam pietiktu kaut ko izdot," atklāj Jeļena.

Jeļenas vadītajiem festivāliem ir raksturīga mūzikas, arī videoprojekciju saspēle ar dzejnieku lasījumiem.

"Mēs pieturamies pie tā, ka katru vakaru ir viena performance. Tiek apvienoti vairāki autori - pirmajā vakarā ir Sergejs Timofejevs ar Platonu Buravicki, otrajā vakarā dzejniece no Maskavas - Natalija Azarova - ar "Flex in the Mind" projektu no Berlīnes. Trešajā vakarā ir dzejniece Gaļina Rimbu no Pēterburgas. Viņa uzstāsies ar Aleksandru Aleksandrovu," stāsta Jeļena.

"Mūziķis nekādā veidā nav fons dzejniekam. Zinu, ka Aleksandrova tagad sarakstās ar Rimbu, un viņas domā, ko darīs - tā ir sadarbība. Balsij būs tikpat liela nozīme kā ģitārai. Tā būs sintēze."

Jeļena uz dzejas festivāliem nereti aicina dzejniekus no Krievijas. Pieredzes un sakaru dēļ viņa spēj atlasīt nozīmīgus autorus, kuri var būt interesanti arī šejienies publikai.

"Es rakstu krieviski. Tas nozīmē, ka es daudz lasu krieviski. Tas nozīmē, ka es pārzinu literatūru, autorus, kas raksta krieviski. Esmu viesojusies festivālos un tos cilvēkus pazīstu personīgi. Es zinu, kas ir vērtīgi autori, kuriem tiešām ir nozīme un liela rezonanse tajā vidē, kas varētu būt interesanti šeit.

"Kulturālā un literārā situācija [Krievijā] atšķiras no Latvijas. Piemēram, Rimbu ir nozīmīga, specifiska dzejniece. Mums pat nav, ar ko salīdzināt. Krievijā ir autori, kas ignorē politisko problemātiku, bet pārsvarā visi, kas ir saistīti ar dzeju vai mākslu, [apzinās], ka tā skar visus. Tā ir pilsoniskā pozīcija," viņa raksturo politizēto Krievijas dzejas ainu.

Krievijas institūcijas neatzīst moderno dzeju

"Cik esmu tur bijusi, tur ir pilnīgi savādāk. Mums, piemēram, mūsdienu dzejai tā situācija ir drusciņ institucionalizēta. Mūsdienu dzejnieki, piemēram, Henriks Eliass Zēgners, ir akceptēti no institucionālās puses. Bet Krievijā vēl joprojām pastāv Gorkija Literatūras institūts, kas ir ļoti ortodoksāls, kas joprojām apskata klasisko dzeju. Tur, starp citu, ir mācījies [rīdzinieks Arturs] Punte.

Tas, ko var nosaukt par mūsdienu dzeju, tur, protams, neiederas. Dzejniekus nefinansē, nav nekas līdzīgs kultūrkapitāla fondam - tur ir Prohorova fonds, kas sponsorē veselu sarakstu ar izdevumiem," stāsta māksliniece.

"Krievijā institūcijas neatbalsta jauno tradīciju. Tur tā skaitītos margināla. Akadēmiķi vispār neuzskata, ka tā ir dzeja," viņa iezīmē dzejas situāciju kaimiņvalstī.

Lai gan Jeļena nesauktu sevi par kultūras vēstnieci, viņas sakari ar Krievijas dzejniekiem rādās gana plaši. Viņa uzsver arī teksta grupas "Orbīta" lomu kultūrsakaros, atzīmējot viņu organizētos Dzejas sūtņu pasākumus, kuros viesojās dzejnieki no Maskavas, kā arī šogad izdoto bilingvālo antoloģiju "12 dzejnieki no Krievijas". 

Jautāta, vai māksla saved kopā Latvijas divas kopienas, Jeļena iebilst, ka nedomā tādās kategorijās.

"Es uzskatu, ka mākslai piemīt kosmopolītisms. Manā izpratnē tā ir drīzāk filozofisku ideju izpausme. Kādā valodā tas tiek izteikts, man personīgi neliekas svarīgi," viņa saka.

Jeļenas vārdiem, gan Krievijas, gan Latvijas dzejniekiem ir daudz iespēju iepazīties citam ar cita daiļradi. Piemēram, Kuzmina izdotajam žurnālam "Vozduh" ir numurs, veltīts latviešu dzejnieku atdzejojumiem.

Festivālu laikā tapušie atdzejojumi tiek publicēti arī sadarbības partneru žurnālos, piemēram, "Punctum", nodrošinot, ka arī Latvijas publika var iepazīt viesojošos dzejniekus dzimtajā mēlē.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Literatūra
Kultūra
Jaunākie

Populārākie
Interesanti