„Lai gan amatu mācījies arī no grāmatu plauktiem, Tomašs ir dzejnieks no dabas, kurš dāvā mums lieliskus tēlus, gluži jaunus šķietami vairs nepārspējamajā dzejas vidē. Krājuma „Melnie darba cimdi” rindās kopā sader izsmalcinātais ar vienkāršo, veidojot svaigu un neparastu stilu.
Autora balss skan tik īpaši un reizē precīzi, ka rodas sajūta – tas, ko lasu, ir ģeometrija dzejā, kas tomēr nav līnijas, drīzāk krāsas, kas virzās pa visbiežāk melnbaltu trajektoriju kā labās fotogrāfijās. Un tie ir vārdi,” tā Tomašu raksturo dzejnieks Aivars Eipurs.
Jānis Tomašs (1984) ir beidzis Smiltenes Valsts tehnikumu, iegūstot pavāra profesiju, kurā gan nav strādājis ne dienu. Šobrīd ir Rīgas pašvaldības policists, piedalās MTB maratonā.
Dzeju sācis rakstīt agri, pats saka – uz to mudinājusi vientulīgā bērnība, dzīvojot Latgales laukos pie vecmammas, impulsus devis arī agrīnais latviešu reps.
Piedalījies dzejas lasījumos “Baltajā naktī” un Akuratera muzejā, šogad Dzejas dienās bija sastopams Smiltenes kultūras centra sarīkojumā “Pie dzejas ugunskura”. Dzejas ciklus “Zaudētāju dziesma” un “Zemestrīce uz ādas” publicējis portāls “Satori”, tāpat dzeja publicēta laikrakstā “KDiena”.
