Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

(Zīmju valodā). Kultūras ziņas

Pasniegs Latvijas Literatūras gada balvas

Piektdien LSM.lv tiešraidē taps zināmi Literatūras gada balvas laureāti

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Jau piektdien, 28. aprīlī, notiks literatūras svētki – tiks pasniegta Latvijas Literatūras gada balva (LALIGABA) septiņās kategorijās, Rīgas cirkā pulcējot literatūras radītājus un mīļotājus. Ceremoniju varēs vērot arī LSM.lv tiešraidē pulksten 19.00.

Šajā reizē uz balvu pretendēja 113 grāmatas. LALIGABA ir uzskatāms par nozīmīgāko ikgadējo notikumu literatūras nozarē, kas nodrošina aizvadītā gada literāro darbu izvērtējumu un labāko darbu autoru godināšanu.

Jautāts, kas padara šo balvu tik nozīmīgu, literatūrzinātnieks, "LALIGABA 2023" ekspertu komisijas dalībnieks Ojārs Lāms norāda, ka balva aktualizē un padara redzamu to, kas notiek literatūrā:

"Lai arī tomēr ieraudzītu to, kas kaut kā atjauno literatūru. Padara viņu atkal spēcīgu. Kaut kādas jaunas asinis, svaigs gaiss, ka ir tā dzīvība. To tieši var caur šādām nominācijām, caur šiem izceltiem darbiem  ieraudzīt."

"Es domāju, ka tas, pirmkārt, ir pārsteigums, kaut kas negaidīts. Protams, neko pilnīgi jaunu jau nevar izdomāt, bet, teiksim, ja [Ivars] Šteinbergs paņem kaut kādas diezgan senas lietas, atsaucas uz kaut kādiem renesanses autoriem vai atsaucas pat uz Homēru, tad pēkšņi tādam jaunam, spriganam cilvēkam tas ir interesanti, un viņš to spēj ielikt tādā 21. gadsimta cilvēka pieredzes attēlojumā," savās pārdomās dalās literatūrzinātnieks.

"Mēs ieraugām kaut kādā ziņā to lasītāja un autora dinamiku jaunā gaismā," par balvas nozīmi saka dzejniece, tulkotāja un "LALIGABA 2023" ekspertu komisijas priekšsēdētāja Ingmāra Balode. "Un, protams, ka, vērtējot šādu milzīgu darbu klāstu, vairāk nekā simt darbus, mēs redzam, ka – nē, autors nav miris, lasītājs par laimi arī nav miris un žūrija patiesībā ir tāds vienkārši piekasīgāks lasītājs, kuram turklāt pēc tam ir jāatbild par katru savu prieka dvesmu un nopūtu darba procesā."

Turklāt šajā gadā žūrija novērojusi lielu darbu dažādību.

"Kopīgais varbūt ir – mazliet tāda vērstība nākotnē parādījusies. Iezibis kaut kas, ko vispārīgi varētu vērtēt ar eko kritiku un kas parādās interesantā kārtā gan bērnu literatūrā, gan debijā," par nominācijām pauž Ingmāra Balode.

"Man šķiet, tā nepieciešamība pēc pasaules, kuru var iztēloties apdzīvojam vēl arī mums neredzamā nākotnē, parādās, teiksim, starp debijas nominantiem.

Tas ir noteikti Viesturs Ķerus un viņa grāmata "Korras pasaules". Varbūt jaukums ir tieši tajā, ka tas ir ornitologs savā pamatdarbā, kurš ir šo stāstu bērniem un jauniešiem sarakstījis. Noteikti parādās kaut kas arī "Zaļajā Dzīlē" Toma Deimonda Barviša romānā. Tur arī ir šī dimensija, šī domāšana – par vidi, par nākotni, par dabu, par radījuma vietu, vai tas būtu cilvēks vai kas cits," komentē žūrijas priekšsēdētāja.

Šajā gadā parādās arī ieskats vēsturē – pēc ilgāka pārtraukuma starp balvu kategorijām tiek vērtēti arī darbi literatūrzinātnē. Tāpat bijis ražīgs tulkojumu gads – konkursam iesniegti vairāk nekā 40 daudzveidīgi prozas un dzejas tulkojumi.

Ingmāra Balode atzīst, ka tas arī viņai kā tulkotājai lika domāt par to, cik būtiska nozīme ir citu valstu, dažādu institūciju, fondu atbalstam literatūras tulkošanai: "Tas mums arī ļauj paskatīties uz to, cik būtisks ir tāds nepārtraukts un labi iestrādāts institucionāls atbalsts latviešu literatūras tulkošanas procesam. Lai to radošo dzirksteli dabūtu un iemestu kādā citā valodā lasoša lasītāja plauktiņā, mums ir mazliet jāpapūlas un varbūt jāuztaisa kādreiz kāda balva tiem, kuri tulko latviešu literatūru."

"Tas, protams, ir interesants fenomens. Nu, visticamāk, tas ir kaut kādas globalizācijas sekas, latviešu kultūras un literatūras integrācija plašākos procesos," uzskata Ojārs Lāms. Viņaprāt, tekstos var redzēt, teiksim, Austrumeiropu:

"Tie kopīgie likteņi. Tajā pašā laikā arī kaut kāda savdabība un specifika. Tad arī mēs paši varam sajusties varbūt tādi īpašāki un sajust varbūt to savdabību, redzot, ka vienā paradigmā tomēr ir arī dažādas tās izpausmes."

"Tas, ka tu vari tajā svešādajā atpazīt sevi un kaut kādu savu pieredzi un redzēt, ka visi tie cilvēku likteņi tomēr kaut kā ir saistīti un viens caur otru spoguļojas.

Ieraudzīt arī to atšķirīgo, arī sajust cieņu, respektu pret citādo un pieņemt pasaules daudzveidību,"

piebilst literatūrzinātnieks un "LALIGABA 2023" ekspertu komisijas loceklis.

Jau zināms, šajā gadā speciālbalvu saņems Ieva Lešinska par Eduarda Veidenbauma dzejas tulkošanu, savukārt balvu par mūža ieguldījumu piešķirs tulkotājai Elgai Saksei.
 

LALIGABA 2023

Vairāk

LALIGABAs apbalvošanas ceremonija notiks 28. aprīlī atjaunotajā Rīgas cirka ēkā, to tiešraidē varēs vērot portālā LSM, savukārt 29. aprīlī pulksten 21.10 ceremonijas pārraide būs skatāma LTV1.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti