"Šajā romānā visi mirst"
Gruzīnu autora Bekas Adamašvili darbs "Šajā romānā visi mirst" ir vairāk adresēts grāmatu mīļotājiem – gardēžiem, jo tajā ir ļoti daudz atsauču uz literatūras vēsturi, autoriem un viņu radītajiem tēliem, un tas viss ir savīts vienā lielā galvu reibinošā kokteilī. Autors ceļo pa laikiem, literatūras stiliem, saved kopā dažādus autorus. Piemēram, Ernests Hemingvejs Šervudas mežā pulkstenīšu pļavā mēģina nomedīt Virdžīniju Vulfu, bet viņa nodomi izgāžas, jo viņš ir pārāk daudz sadzēries viskiju.
Tāpat romāna lappusēs visneparastākajās situācijās mēs varam sastapt Šekspīru, kurš, izrādās, ieradies no citas planētas, arī Dostojevski, Zolā, Eko un ne tikai slavenus rakstniekus, bet arī da Vinči, van Gogu, Ņūtonu, Hitleru, pat Sniegbaltīti un Sarkangalvīti, un visi še personāži savā veidā mijiedarbojas un saspēlējas. Katram ir sava vieta šajā grāmatas savdabīgajā "musturā".
Bet romāna galveno varoni, kas visu sasaista kopā, sauc Memento Mori. Viņš ir tas, kas ceļo pa dažādiem literatūras darbiem, jo par savu misiju izvēlējies – sacelties pret tiem autoriem, kas savos sacerējumos ar vieglu roku nogalē savu darbu varoņus. Kā viņš kādā vietā saka – cilvēki ir kļuvuši tik politkorekti, ka drīz sāks protestēt pret to, ka amēbu sauc par vienšūnas organismu, savukārt pilnīgi nevienu neuztrauc grāmatu tēlu tiesību aizsardzība. Viņš uzskata, ka ir laiks pieņemt savu kriminālkodeksu arī literārajā pasaulē, lai šādi autori saņemtu atbilstošu sodu. Piemēram, Gistavam Flobēram tiek piespriesti desmit radošās krīzes gadi par Emmas Bovarī novešanu līdz pašnāvībai.
Šī grāmata pirms vairākiem gadiem saņēma Eiropas Savienības Literatūras balvu. Tā ir novērtēta kā metateksts, kas cenšas glābt ne tikai pasauli, bet arī literatūras klasiku no aizmirstības un sastinguma. To caurvij intelektuāls humors ar Gruzijas kultūras piegaršu. Savā ziņā par grāmatas noskaņu liecina vāka zīmējums, kurā redzams Šekspīrs, kura rokā ir koši dzeltena rotaļu pīlīte.
"Romi un Mahmuds Gadžo"
Savā ziņā romantisks zīmējums ar ziloņa tēlu pašā centrā redzams uz Kārļa Rudeviča vēsturiskās poēmas "Romi un Mahmuds Gadžo" vāka.
Paša autora vairs nav šajā saulē, poēmu viņš sarakstījis pirms gandrīz 30 gadiem, bet tagad ar tās popularizēšanu nodarbojas viņa dēls Normunds Rudevičs. Poēma sarakstīta episkā stilā un balstīta romu tautas teiksmās, kurās atspoguļoti reāli notikumi, kas risinājās mūsu ēras pirmā gadu tūkstoša sākumā. Indija bija romu apmešanās vieta no trešā līdz desmitajam gadsimtam. Tad Indiju iekarot atnākušais karavadonis Gadžo viņus gandrīz pilnībā iznīcināja, dzīvus atstājot tikai muzikantus un amatniekus, kurus pēc tam pārdeva verdzībā uz Bizantiju. Vēlāk no turienes romi aizkļuva līdz Eiropai un pēc tam izklīda pa visu pasauli.
Poēmas centrālie tēli ir vēsturiskas personas, līdzās kaujai pie Pešavāras un citiem vēsturiskiem notikumiem klātesošs ir arī mīlas stāsts. Gadžo kaisli vēlas iegūt Pendžābas valdnieka Maha Džaijapalas meitu Gitu. Pēc valdnieka nāves Gadžo aizved Gitu sev līdzi, bet kāzu dienā viņa sevi nogalina ar šallē paslēpto kinžalu... Tas uztverams arī kā vēstījums – romi augstāk par visu vērtē brīvību.
Eposu papildina Kārļa Rudeviča un Ornellas Rudevičas gleznas. Tāpat poēmas tekstam pievienoti arī komentāri, kas tuvāk paskaidro dažādus vietvārdus, personas, kā arī eposā pieminētās hinduisma dievības.
