Pašā Rīgas centrā pie Nacionālā mākslas muzeja balti klāts galds. Šķīvju vietā uz galda melni plankumi. Tos sildot, parādās teksts – fragments no skaudra ģimenē pieredzēta vardarbības stāsta. Topošajā grāmatā – "Neviens tev neticēs" apkopoti 30 autoru darbi. Daži vīriešu, bet nospiedošā vairākumā sieviešu pieredzes stāsti. Visbiežāk bija jāpaiet daudziem gadiem, lai stāstu autori būtu gatavi runāt par piedzīvoto. Ketrisa savu stāstu pirmoreiz izstāstīja astoņus gadus pēc notikušā.
"Tas, ko es novēlu sievietēm, kas iet tam cauri, ka vienmēr no tā var saredzēt izeju. Lai cik tas šķistu nesvarīgi tajā brīdī vai, ka nedzirdēs, nesapratīs, būs kāds, kas uzklausa un kas sapratīs," sacīja viena no grāmatas autorēm Ketrisa Petkeviča.
Savs stāsts arī Agnesei. Viņa uzskata, ka par vardarbību ģimenē ir jārunā vairāk, tāpēc viņa ar to dalījās grāmatā. "Arī man pašai personīgi svarīgi kaut kādā veidā simboliski atgūt atpakaļ balsi, spēku, varu un noteikt šī stāsta iznākumu," atzina viena no grāmatas autorēm Agnese Berele-Aleksandrova.
Grāmatas fragmentu lasījumi šodien notiek klusumā, tādā veidā pievēršot uzmanību vardarbības slēptajai dabai. Vardarbībai patīk klusums, tam piekrīt arī festivāla apmeklētājs Jevgēņijs.
"Ja klusē, tas turpināsies no paaudzes paaudzē. Jo vairāk mēs par to runāsim, jo vairāk varēsim ziņot policijai un preventēt to nākotnē," pauda festivāla apmeklētājs Jevgēņijs Olimpijevs.
"Par to ir jārunā, jo cilvēki uzskata, ka tā nav problēma vai ka tas, iespējams, pāries pats no sevis. Tas pāries tikai tad, kad mainīsies sabiedrības attieksme un arī iestāžu attieksme, un kad tas mainīsies visās pozīcijās," norādīja kluso lasījumu akcijas autore Laura Stašāne.
Grāmata vēl top, un "Punctum festivāla" ietvaros tiek vākti ziedojumi tās iespiešanai drukātā veidā. Palicis vēl pēdējais posms – maketa pabeigšana un druka.
