No vācu valodas tulkoto vācbaltiešu dzejnieka, rakstnieka un izdevēja Ulriha brīvkunga fon Šlipenbaha sarakstīto ceļojuma literatūru grāmatā "Gleznaini ceļojumi pa Kurzemi" izdevusi starpnozaru mākslas grupa "SERDE".
Šo grāmatu vācu valodā jau ilgstoši izmantojuši seno Latvijas muižu pētnieki, turklāt Šlipenbahs dzīvojis Aizputē, kur darbojas "SERDE".
Vācbaltiešu dzejnieks, rakstnieks un izdevējs Ulrihs Hermanis Heinrihs Gustavs brīvkungs fon Šlipenbahs Latvijas lasītājiem gandrīz nav pazīstams, un tikai atsevišķi tulkoti viņa tekstu fragmenti iekļauti pētījumos par vēsturiskiem dārziem vai muižu ēkām.
"Starp profesionāļiem šī grāmata bija zināma jau ļoti sen. Par dažādiem objektiem izvilkumi tika likti dažādās publikācijās, pētījumos. Darbs, protams, bija zināms, bet to izmantoja tikai tie, kuriem tas bija pieejams un kas prata lasīt vāciski, vai bija pieejamas kopijas. Šobrīd ir vieglāk, jo Tērbatas universitātē daudz vēsturiskās grāmatas pieejams digitālā formātā un tās var mierīgi mājās lasīt. Kad radās šī doma, tad tas tā vēl nebija," skaidroja Tāšu muižas atjaunotājs un celtniecības arheologs Juris Zviedrāns.
Kurzemes apceļotājs Ulrihs fon Šlipenbahs uzskatāms arī par dokumentālo žurnālistu,
jo detalizēti fiksējis pilsētu un muižu ēkas, to iekārtojumu un interjeru, parkus, senlietu krātuves, gleznu kolekcijas, monumentus, kas līdz mūsdienām ir zuduši vai mainījušies.
Krājumā aprakstīta 31 muiža, sešas pilsētas un miesti, kurus autors apceļojis no 1804. līdz 1807. gadam.
Juris Zviedrāns uzsvēra, ka grāmata "Gleznaini ceļojumi pa Kurzemi" ir nodēvējama par "ceļojumu literatūru".
"Grāmatiņa var kalpot kā ceļvedis mūsdienās, jo pats Šlipenbahs vienkārši izstaigāja, izbraukāja šos savus aprakstītos maršrutus.
Ar šo tekstu var izstaigāt maršrutu un apskatīties, cik lielā mērā kaut kas ir mainījies, vai Šlipenbahs ir uzbūris citu ainu,
varbūt redzējis citu ainu – katrs mēs kaut ko savādāk redzam vidē –, salīdzināt to tekstu ar mūsdienām, kas palicis un kas zudis, mēģināt uzburt arī to, kas ir sen ir aizgājis un pagājis," stāstīja Zviedrāns.
Tieši Zviedrāns pamudinājis izdot šo grāmatu latviešu valodā starpnozaru mākslas grupai "SERDE", kas regulāri izdod tradīciju burtnīcas un strādā, lai saglabātu nemateriālo kultūras mantojumu.
Grupas dibinātāja Signe Pucena lēsa, ka Ulrihs fon Šlipenbahs grāmatiņu sarakstījis ap 1806. gadu, vasarā ceļojot trīs lielākos maršrutos.
"Šlipenbahs varētu būt novadnieks mūsu izpratnē, kas vienkārši ceļo, raksta savas piezīmes, kas mums šobrīd ir vērtīgas, jo mums vairs nav daudz šo aprakstīto muižu un vietu, arī pati tā sadzīve, ko viņš apraksta, ir stipri mainījusies. Piemēram, par Aizputi," turpināja Pucena.
"Debesīs zemes virsū, ko Kurzeme sniedz saviem iedzīvotājiem, Aizpute noteikti izpelnās Ābrahama klēpja nosaukumu, jo tajā droši vien Izraēla ciltstēva pēcnācēju nav vairāk kā šeit. Ir pat saglabājis tiesisks pamatojums Aizputes uzskatīšanai par Kurzemes ebreju paradīzi, jo landtāga lēmums, kam agrāk piemita likuma spēks, noteica, ka visi Piltenes apgabala ebreji paradīzes ābolus (citronu paveids, kas viņiem ar šādu nosaukumu ir nepieciešamas reliģijas paražu ievērošanai noteiktos svētkos) drīkst pirkt vienīgi Aizputē. Par pilsētas sevišķajām vietām man ir maz ko teikt, un pie tām noteikti jāpieskaita ielu dubļi, kas kvantitātē un kvalitātē šeit varbūt pārspēj par pasaulslavenās Parīzes ielu dubļus," grāmatas fragmentu lasīja Pucena.
No vācu valodas grāmatu tulkojis Agris Dzenis, mākslinieks ir Mārtiņš Ratniks, bet grāmatas redaktors, dzejas tulkotājs un atdzejotājs ir Arturs Hansons. Neliels fragments no viņa atdzejojuma.
Pāri trīsošajiem viļņiem
Maigi pūta zefīrvējš ,
Un kā milzu tēli plūda
Liesmu zibšņi pāri tiem.
Lai gāžas, lai krīt! Bet nezudīs strauts,
No dievišķā augstienēm nācis; Mums ūdeņu dziļumā gaismeklis būs,
Jo pats viņš mūs aprij sevī.
Uz jūru, jūru tā tecējums rit,
Tas līdzi nes grimušo sirdi.
Grāmata "Gleznaini ceļojumi pa Kurzemi" varētu nonākt Kurzemes tūrisma centros, to varēs iegādāties, sazinoties ar starpnozaru mākslas grupu "SERDE".
Grāmatas izdošanu atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds un apvienotie Kurzemes fondi Vācijā.
