Izdevuma "Līgo svētki Latvijā" autori ir Jānis Vigups un Aivars Zveja. Grāmata ir liela izmērā, koša, ļoti bagāta ar vizuāliem materiāliem, 300 lappušu bieza. Kā autori saka ievadā, tās mērķis ir parādīt Līgo svētku vēsturisko nozīmīgumu.
Pamatā grāmata atspoguļo laiku no Latvijas valsts dibināšanas 1918.gadā līdz mūsdienām, bet tajā ietverts arī atsevišķu autoru skatījums par svētku senāko vēsturi, tradīcijām un simbolisko nozīmi.
Autori, kas rakstījuši šīs nodaļas, komentārus neprasa, viņu vidū Ilga Reizniece, Līga Reitere, Muntis Auns un citi.
Vēstures daļā, piemēram, var uzzināt, ko tad īsti nozīmē pa gadskārtu atnākošais Jānis, un versijas ir vairākas. Lai arī Jāņu tradīciju senums mērāms gadu tūkstošos, pirmās rakstītās ziņas par tām saglabājušās tikai no 16., 17. gadsimta. Viens no senākajiem ir Rēveles mācītāja Balzara Rusova apraksts Livonijas hronikā, un tas nav šai tradīcijai diez ko glaimojošs. Daudz vairāk liecību ir sākot no 18. gadsimta, to vidū, piemēram, Baltijas vēsturnieka Johana Kristofa Broces zīmējums, kurā viņš atspoguļo 1793. gada svētku dienas ainu Pārdaugavā, un zīmējuma anotācijā min, ka Jāņu vakarā vienkāršā tauta mēdz izrotāt sevi un arī savus lopus ar vainagiem, ar vainagiem galvā sievietes priekšpilsētas ielās dzied tautasdziesmas, dejo un iet no mājas uz māju.
Jāņus svinēja arī lauku muižās, un šai sakarā ievērības cienīgs ir kāds dzejolis, publicēts 1849. gadā, un to sarakstījis viens no Vidzemes muižniekiem – barons Roberts fon Mengdens, "Latvieši Jāņu vakarā":
Deg darvas pilnas mucas
Un zemnieciņi ar’,
Mēs visi zinām guni,
Kas viņos uzliesmo!
Ar meitām sievām lec
Tie muižas rundēlī
Un visi uzdzied "Līgo",
Un pamāj vainagiem.
("Rundēlis" – apvidvārds, kas nozīmē "apļveida laukums").
Vēsturei un tradīcijām veltītajā nodaļā kopumā varam uzzināt nozīmīgus faktus par Jāņu svinēšanu cauri dažādiem laikiem.
Pirmās brīvvalsts laikā tradīcija tika popularizēta ļoti vērienīgi, līdzās privātām svinībām svinēja arī valstiskā mērogā. Tas bija laiks, kad Latvijas rotkaļi darināja alus kausus ar valsts simboliem un mākslinieki radīja gleznas ar Latvijas karogiem.
Šajā laikā Jāņi no līgotnēm ieguva latviskoto nosaukumu – Līgo svētki un Līgo diena. Tiem tika piešķirts valsts svētku statuss un tos svinēja visā Latvijā.
Padomju okupācijas laikā daudzas latviskās vērtības tika aizliegtas, karogs, himna, nauda un citas, arī daudzi svētki, bet Jāņu svinēšanu pilnībā neaizliedza un attieksme pret to dažādos laikos bija atšķirīga.
Piemēram, 60. gadu sākumā laikraksts "Cīņa" rakstīja, ka Līgo svētki atzīstama par novecojušu, laika garam neatbilstošu ieražu, jo pagānisms neiederas laikā, kad padomju cilvēks liek pamatus dižajai komunisma celtnei.
Padomju laikos Jāņi piedzīvoja arī dažādus izkropļojumus, savdabīgas izpausmes, piemēram, radās dažādi dīvaini šai tematikai veltīti suvenīri un aksesuāri, tāpat vienu brīdi bija mode dedzināt ugunskurā vecas riepas.
Latvijai atgūstot neatkarību 1990. gadā, valstī atdzima latviskās vērtības un tradīcijas. Arī vairāki grāmatā iekļauto rakstu autori ir Jāņu tradīciju pētnieki un atjaunotāji.
Grāmata ir ļoti bagāta ar fotogrāfijām, var, piemēram, ieraudzīt, kāda Zāļu diena pagājušā gadsimta 20. gados izskatījās Daugavmalas tirgū, vai arī kādi līgotāji izskatījās Daugavpils apriņķa Ungurmuižas un Rudzētu pagastos, un kur vien skaties – visur ir ļoti daudz jāņuzāļu, vainagu, cilvēki muzicē, līksmojas un svin.
Grāmatā redzama arī kāda afiša ap šo pašu laiku, kas aicina uz plašām Līgo svētku svinībām Preiļu muižas parkā, tiek solīta grandioza iluminācija, Jāņu ugunis, dejas pie labas ragu mūzikas, Amora pasts, serpentīna kauja un laimes aka. Īpaši uzsvērts, ka bufete ir bez reibinošiem dzērieniem.
Grāmatā atsevišķa nodaļa veltīta Jāņiem svešumā. Svētkus svešumā atspoguļo, piemēram, fotogrāfija, kurā redzams brauciens pēc Jāņu zālēm pāri Čulimas upei Tomskas apgabalā, ir 1954. gads, laivā brauc Maču ģimene, kuru deportācijas skāra 1949. gadā.
Kādā citā atvērumā redzama pašgatavota apsveikuma kartīte, ko zīmējis ieslodzītais Visvaldis Aivars labošanas darbu nometnē Džezkazganā, un to viņš nosūtījis saviem vacākiem Rīgā 1955. gadā. Akvareļa zīmējumu ar jāņuguni papildina viņa vēlējums – lai latvju līgo gaiši mūsu sirdis skar.
Tātad ļoti daudz par dažādiem Jāņu svinēšanas aspektiem var uzzināt jaunajā izdevumā.
Ar gaidāmajiem svētkiem sasaucas arī Māras Mellēnas un Andreja Svilāna grāmata "No saknēm uz galotnēm". Grāmata ieved mūs vairāk nekā 20 Latvijā populāru kokaugu pasaulē. Biologa, pieredzējušā dendrologa Andreja Svilāna aizrautīgais stāstījums par katra koka fizisko tēlu mijas ar folkloristes, filozofes Māras Mellēnas mitoloģiskajiem nostāstiem un folkloras materiāliem. Lasot šo grāmatu, cilvēks it kā ierauga arī savu dzīvi no saknēm līdz galotnēm.
Grāmata ir izzinoša, daudzpusīga un bagāta ar neparastiem faktiem.
